Taujāta par energoresursu cenu kāpuma kompensējošajiem mehānismiem, Ziemele norādīja, ka lauku viesmīlības uzņēmēji ietaupa, piemēram, strādājot tikai pēc iepriekšēja pieprasījuma un arī tad tikai no ceturtdienas līdz svētdienai, vai patur vaļā tikai vienu no brīvdienu mājām, lai arī iepriekš atvērtas bija piecas. Tāpat daudzi saimnieki ir uzstādījuši saules paneļus, pārgājuši uz malkas apkuri vai granulām.
Vienlaikus asociācijas prezidente minēja, ka uzņēmēji taupa, arī samazinot darbaspēku līdz minimumam.
"Ja novembrī viesu nav vispār, tad nevar paturēt darbiniekus. Tiem uzņēmējiem, kuri ir tuvāk Rīgai, darbinieku nav vispār, ir ļoti lielas grūtības sameklēt labus darbiniekus," uzsvēra Ziemele.
Viņa gan norādīja, ka lauku tūrisma uzņēmēji novērtē arī valsts sniegto atbalstu.
Komentējot pārtikas cenu kāpumu, Ziemele pauda, ka pieaugošās pārtikas cenas bija pirmās, kas ietekmēja uzņēmumus.
"Ja vēl telpu uzturēšanā var ko ieekonomēt, tad pārtikas cenu kompensēšanu ēdināšana "nevar pacelt"," sacīja asociācijas prezidente.
Viņa skaidroja, ka uzņēmēji bijuši spiesti celt cenas, tostarp jaunie līgumi tiek slēgti ar 30% cenu pieaugumu ēdināšanai un svinību galdiem.
Ziemele sacīja, ka pēdējā laika tendences lauku tūrismā ir atvērt mājas restorānus, kas ir ļoti nelieli, balstīti uz īpašniekiem, kas tur dzīvo un var uzņemt līdz 15 viesiem. Šāda uzņēmējdarbība neprasa papildu darbaspēku, lielus ieguldījumus, un pakalpojumu sniegšanu var organizēt pēc pieprasījuma.
"Arvien vairāk ēdināšanas uzņēmumi laukos strādās tikai pēc pieprasījuma, tāda diemžēl būs šī ziema un, visticamāk, arī pavasaris," prognozēja asociācijas vadītāja.
Vaicāta par patērētāju paradumiem, Ziemele sacīja, ka cilvēki kļuvuši taupīgāki un pasūtījumus veic prātīgāk, biežāk atsakoties no luksusa precēm. Vienlaikus viņa norādīja, ka kopumā lauku tūrisma nozare nav ļoti pesimistiska un Latvijas iedzīvotāji svētkus svinēt nav pārtraukuši.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri