Viņš skaidroja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā ir reģistrētas 411 tūrisma aģentūras un tūrisma operatori, tomēr pastāv atšķirīgas prasības pret tūrisma operatoriem, kuri organizē ceļojumus, un tūrisma aģentūrām, kuru uzdevums būtu ceļojumus izplatīt tirgū.
Birģelis uzsvēra, ka tūrisma operatoram ir jāsniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantija, kas nozīmē, ka operators ir iesaldējis līdzekļus un garantē, ka klienta iegādātais ceļojums notiks. "Savukārt tūrisma aģentūra var samaksāt pārdesmit eiro lielu licences maksu par reģistrāciju un principā ne par ko ceļojuma norises laikā neatbild," skaidroja Birģelis.
Kā piemēru viņš minēja, ka "Tez Tour" nodrošinājums ir gandrīz trīs miljonu eiro apmērā, tostarp viena daļa no šīs naudas ir apdrošinātāja garantija, otra daļa stāv bankā, un to nevar izmantot. Savukārt tūrisma aģentam tas nav jādara.
Vienlaikus viņš sacīja, ka ir daudz gadījumu, kad tūrisma aģenti paši organizē ceļojumus, tomēr ar personīgo naudu par tiem neatbild.
"Līdz ar to, ja ar ceļotājiem kaut kas ceļojuma laikā notiek, tad tūrisma aģents var arī noplātīt rokas un pateikt - nu tā sanāca," piebilda Birģelis.
Viņš papildināja, ka šie izdevumi godīgiem tūrisma operatoriem veido lielu pašizmaksas daļu, bet negodīgiem operatoriem šādu izdevumu nav. Tādējādi veidojas situācija, kurā esošais valsts regulējums mudina operatorus meklēt veidus, kā regulējumu apiet.
"Īpaši nesaprotami tas šķiet tādēļ, ka mēs jau gandrīz piecus gadus piedāvājam skaidru, saprotamu, loģisku un samērīgu risinājumu, ko paši saucam par "fonda ideju" un kas strādātu līdzīgi kā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas fonds," piebilda Birģelis.
Viņš norādīja, ka Tūrisma operatoru asociācija ir nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai (EM), PTAC un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot ministriju pārskatīt un uzlabot klientu iemaksātās naudas nodrošinājuma regulējumu, jo pašreizējais regulējums, kas paredz 100% klientu iemaksātās naudas nodrošinājumu, ir neadekvāts un nesamērīgs pret operatoriem vairāku iemeslu dēļ.
"Nodrošinājuma iegūšanai joprojām regulāri tiek izvirzītas dažādas papildu prasības, piemēram, naudas iesaldēšana, kas neveicina tūrisma uzņēmumu attīstību. Nauda tiek turēta bezprocentu depozīta kontos, notiek citu aktīvu ieķīlāšana un pat uzņēmumu īpašnieku personīgie galvojumi un personīgās mantas ieķīlāšana, kas neatbilst likumiskajam regulējumam," uzsvēra Birģelis.
Viņš rezumēja, ka šāda kārtība nesamērīgi ierobežo tiesības nodarboties ar komercdarbību tūrisma jomā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri