Saskaņā ar ministra vietnieka teikto, šobrīd naudassods ir no 30 līdz 50 tūkstošiem rubļu (orientējoši 330 līdz 550 eiro), savukārt kriminālatbildību var piemērot tikai atkārtotu pārkāpumu gadījumā gada laikā.
"Jāatzīmē, ka tik niecīgas naudassodu summas neveicina to, lai personas, kas atzītas par ārvalstu aģentiem, ievērotu likumu, savukārt paši ārvalstu aģenti vēl nesen līksmoja par savu iekļaušanu reģistrā," klāsta Sviridenko.
"Es uzskatu, ka Tieslietu ministrija ierosinās iniciatīvas, jo ir jāievieš šī kriminālatbildība. Tā ir jauna koncepcija. Pietiek reiz auklēties ar šiem subjektiem, kas mūsu valstij nedod neko labu," tā dēvētajā Sanktpēterburgas Starptautiskajā juridiskajā forumā sacīja Sviridenko.
Ministra vietnieka priekšlikumu jau atbalstīja Valsts domes komisijā, kas izmeklē, kā tas postulēts komisijas nosaukumā, "ārvalstu iejaukšanos" Krievijas iekšējās lietās.
Kā apgalvoja komisijas vadītājs Vasīlijs Piskarjovs, Krievijas likumdošana "pret ārvalstu aģentiem izturas diezgan lojāli".
Krievijas varasiestādes par "ārvalstu aģentiem" atzīst Kremļa kritiķus vai režīma izpratnē Kremlim nepietiekami lojālus pilsoņus un organizācijas, kas tiek apsūdzēti ārvalstu atbalsta saņemšanā vai par atrašanos to ietekmē.
"Ārvalstu aģentiem" cita starpā noteikta prasība sabiedriskajā komunikācijā informēt par savu statusu.
Totalitārā režīma pārvaldītajā valstī "ārvalstu aģenta" statusa piemērošana ir viens no instrumentiem represiju īstenošanai pret opozīciju, neatkarīgajiem medijiem un sabiedrības neapmierinātības izpausmēm.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri