Latvijas ostās šogad pārkrauts par 16% vairāk kravu

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 20,806 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 34%, salīdzinot ar 2021.gada desmit mēnešiem.

Tostarp ogles pārkrautas 6,771 miljona tonnu apmērā, kas ir 11,4 reizes vairāk nekā pērn desmit mēnešos, labība un labības produkti pārkrauti 4,926 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,2% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,58 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 3,7%, bet ķīmiskās beramkravas - 701 400 tonnu apmērā, kas ir par 34% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad desmit mēnešos pārkrautas 11,725 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,015 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,021 miljona tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,321 miljona tonnu apmērā, kas ir par 12,4% vairāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad desmit mēnešos pārkrautas 6,702 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,2% mazāk nekā gadu iepriekš.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 6,075 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 13,1% salīdzinājumā ar 2021.gada desmit mēnešiem.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad desmit mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 19,071 miljonu tonnu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums desmit mēnešos veidoja 12,021 miljonu tonnu, kas ir par 33,4% vairāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 6,339 miljoniem tonnu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2021.gada desmit mēnešos.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums šogad desmit mēnešos bija Skultes ostā - 981 800 tonnu, kas ir par 3,4% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 465 100 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, un Salacgrīvas osta ar 290 800 tonnām, kas ir par 18,7% mazāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās desmit mēnešos pārkrāva 1,802 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) norāda, ka situācijā, kad Krievijas kara Ukrainā dēļ ir būtiski mainījušās ierastās loģistikas ķēdes un kravu plūsmas, nozares pozitīvie rādītāji un apgrozījuma palielināšanās ir īpaši svarīga. Jau vairāk nekā gadu intensīvāka sadarbība ar Vidusāzijas valstīm sekmē akmeņogļu kravu pieaugumu ostās, bet aizvadītajos mēnešos to papildu ietekmē Latvijas atbalsts Polijai energoresursu nodrošināšanā.

Pērn Latvijas ostās pārkrāva 41,731 miljonu tonnu kravu, kas bija par 7,2% mazāk nekā 2020.gadā.