Noslēdzies zemes gabalu pie lidostas privatizācijas un valstij nodošanas process

Valsts ir ieguvusi tai interesējošos zemes gabalus, bet investors ieguvis tam nepieciešamo zemi.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš, sākotnēji 22 zemesgabali pie Rīgas lidostas tika pārdoti izsolē par 5,7 miljoniem eiro. Pēc tam Ģenerālprokurors uzlika pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz zemesgabaliem, jo netika ņemtas vērā lidostas attīstības intereses.

Sarežģītu sarunu rezultātā esot panākts, ka valsts iegūst īpašumā astoņus no 22 zemesgabaliem.

Par tiem Rīgas dome investoram atmaksāja nedaudz vairāk par diviem miljoniem eiro. Savukārt pārējie 14 zemesgabali ir reģistrēti zemesgrāmatā uz investora vārda.

Līdz ar to pašvaldībai atbrīvojušies 3,4 miljoni eiro, kurus samaksāja investors kā maksu par zemesgabaliem, un nepieciešamības gadījumā tos varētu izmantot, lai investoram atmaksāt visu tā samaksāto naudu par zemesgabalu pirkšanu.

Kā ziņots, 22 zemesgabalus par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Starp izsoles uzvarētāju SIA "Cella investment 3" un Rīgas pašvaldību 2022.gada 28.aprīlī tika noslēgts zemesgabalu pirkuma līgums.

Zemesgabali uzņēmumam tika pārdoti, lai arī Satiksmes ministrija (SM) atsavināšanas procesa laikā tika brīdinājusi pašvaldību 22 pie lidostas esošos zemes gabalus nepārdot, jo tie atrodas Rīgas lidostas turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas robežās. Arī lidosta tika informējusi, ka minētais nekustamais īpašums atbilstoši tās attīstības plānam līdz 2036.gadam atrodas lidostas attīstībai vēlamajā zonā.

Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji apgalvoja, ka SM esot atteikusies no pirmpirkuma tiesību izmantošanas uz minētajiem zemesgabaliem, pašvaldība ar tiem varējusi rīkoties pēc saviem ieskatiem, līdz ar to zeme pārdota "Cella investment 3".

Darījumu tomēr neizdevās pabeigt, jo Rīgas pilsētas tiesa atteica nostiprināt zemesgrāmatā zemesgabalu īpašuma tiesības. Par Rīgas pilsētas tiesas lēmumiem tika iesniegtas blakus sūdzības Rīgas apgabaltiesā un pēc tam Augstākās tiesas Senātā. Pēc Rīgas apgabaltiesas atzītā, ka atteikums nostiprināt zemesgabalu īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav bijis pamatots, Rīgas pilsētas tiesa atkārtoti izskatīja nostiprinājuma lūgumus un vēlreiz atteica nostiprināt "Cella investment 3" īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Procesā iejaucās arī ģenerālprokurors Juris Stukāns, vēršoties pašvaldībā ar iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes lidostas turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Prokuratūras ieskatā, pašvaldība privatizācijas procesā nebija izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai. Ģenerālprokurora iesniegums uzlika pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem, tāpēc Rīgas dome lēma par īpašumtiesību atjaunošanu uz izsolē pārdotajiem zemesgabaliem.

Saskaņā ar šīm prasībām, dome 2024.gada 6.martā atzina par spēku zaudējušu iepriekšējo lēmumu par zemesgabalu privatizācijas pabeigšanu.

Lai rastu labāko risinājumu un noteiktu, kuri zemesgabali nepieciešami Rīgas lidostai, ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās visas iesaistītās personas. Tika panākta vienošanās, ka valsts īpašumā tiks nodotas astoņas zemes vienības un vienas zemes vienības daļa.

Tam piekrita arī "Cella investment 3" ar nosacījumu, ka uz pārējiem zemes gabaliem tiek reģistrētas tās īpašumtiesības un uzņēmums atgūst līdzekļus, kurus izlietojis īpašumu iegādē, kas tiks nodots valsts īpašumā.

Saistībā ar šo darījumu par kukuļa piedāvāšanu bijušā satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) kādreizējam padomniekam Jānim Meirānam tika aizturēts toreizējais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods. Atbilstoši apsūdzībai, viņš ar kukuļa piedāvājumu esot mēģinājis panākt, lai ministra padomnieks, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāktu, ka ministrija atsakās no pirmpirkuma tiesībām attiecībā uz lidostas teritorijā esošajiem zemesgabaliem.