Baltik Elektro: Jaunajai ministrijai būs jādefinē, kurā virzienā valsts dosies

Šīs ministrijas prioritārais uzdevums būs valsts līmenī atrast risinājumus energo neatkarībai - jābūt skaidrai politikai, vai būsim sašķidrinātās gāzes lielvalsts, saules un vēja enerģijas patērētājs vai arī izmantosim koksnes un kūdras resursus apkurē un esošos TEC. Atbilstoši tam tad arī pašvaldības, uzņēmēji un privātmāju īpašnieki rīkojas, izvēloties elektroapgādes vai siltumapgādes risinājumus.

Edgars Bergholcs, Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs: “Globālie notikumi pasaulē ir izgaismojuši mūsu trūkumus, un viens no tiem ir atkarība no importētiem energoresursiem, kā arī vēl joprojām mūsu publiskā un privātā infrastruktūra atpaliek energoefektivitātes rādītājos. Šobrīd ir jāmaina politikas kurss – valsts līmenī ir jāpārorientē domāšana no kompensāciju sistēmas par augstajiem rēķiniem uz maksimāli pilnīgu energoneatkarību no šo resursu importa un energoefektivitāti, kas arī iet roku rokā ar klimata neitralitātes mērķiem.”

Šīs ministrijas primārais uzdevums būtu izstrādāt ilgtspējīgu energoresursu politiku valstī ar skaidriem spēles noteikumiem ilgtermiņā gan publiskajam, gan privātajam sektoram. Edgars Bergholcs norāda, ka energoresursu krīze turpināsies arī nākotnē, kamēr netiks atrisināti jauni energoapgādes veidi un piegādes ķēdes. Tomēr pašvaldības, valsts iestādes, uzņēmumi un privātais sektors tik ilgi nevar gaidīt un ir jābūt skaidrai valsts līmenī politikai, uz ko valsts virzās un kādus risinājumus ne tikai iesaka, bet atbalstīs valsts.

Piemēram, publiskajā ielu apgaismojumā un publiskā sektora ēkām ir jākļūst energoefektīvām ne tikai ēku atjaunošanas un siltināšanas jomā, bet arī energoefektīvām apgaismojuma ziņā. Mums ir steidzami jāiet Skandināvijas ceļš un jāveicina pasīvo ēku būvniecība privātajā un nelielu biroju/ tirdzniecības vietu, sporta klubu u.tml. būvniecībā. Tāpat, lai arī gadiem runā, nav spēcīgi attīstīts elektrouzlādes staciju tīkls Latvijā un netiek sekmēta pāreja uz elektromobiļiem, kā, piemēram, Norvēģijā, kas ir naftas ieguves lielvalsts.

Kā viens no vienkāršākajiem veidiem privātajā sektorā būtu izvirzīt ideju “katrai privātmājai saules paneļus”, kas jau sevī ietvertu daudz mērķtiecīgākas programmas un arī lielāku atbalstu privātmāju īpašniekiem saules paneļu ierīkošanai. Šobrīd to var atļauties vidējais slānis, bet ir jāpanāk ar atbilstošu valsts atbalstu, ka tuvākajos gados privātmāju īpašnieki maksimāli pāriet uz šo veidu, paši sev nodrošinot elektrību.

Vēl sāpīga tēma ir pašvaldības un valsts infrastruktūra, kas ir nozīmīgs elektroenerģijas un siltumenerģijas patērētājs. Šobrīd pašvaldības jau ir paudušas gatavību meklēt alternatīvus enerģijas apgādes veidus, bet valsts līmenī netiek pateikts, vai Latvija virzīsies sašķidrinātās gāzes virzienā, kas būs par pieejamām cenām arī pieejams vietējā tirgū, vai pašvaldībām ir jāceļ jāpāriet uz šķeldu vai vispār valsts pārorientēsies uz pilnīgi citu apkures veidu, kam sekos valsts mērķtiecīgs atbalsts ilgtermiņā. Tas ir svarīgi, lai šobrīd publiskajā sektorā ieguldītās investīcijas būtu mērķtiecīgas, nevis tikai uz īsu laiku, jo pēc dažiem gadiem valsts izvirzīs kā prioritātes izvirzīs citus energoapgādes veidus.

Asociācija norāda, ka šādas ministrijas izveidē būtu svarīgi izvirzīt kā vienu no uzdevumiem birokrātijas samazināšanu – šobrīd šis jautājums bija vairāku ministriju atbildībā, kas arī sarežģīja procesu virzību, jo vai nu ministrijas nebija ieinteresētas risināt, vai arī tās katra virzīja jautājumu savās interesēs.

Vienotas ministrijas izveide veicinātu arī valsts kapitālsabiedrību loģisku izvietošanu vienkopus zem vienas ministrijas. Piemēram, AS “Latvenergo”, AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls”. Šobrīd tās pārstāv atšķirīgas ministrijas, kas nozīmē sarežģītāku lēmumu pieņemšanas procesu valsts līmenī.