Dīkstāves pabalsti izmaksāti 44,95 miljonu eiro apmērā

Ekonomika
LETA 19:33, 29.06.2020 0

Līdz pirmdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 44 948 445 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja VID.

 
Foto: LETA

Pēc 16 119 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 107 291 pabalsti darbiniekiem kopumā 42 865 637 eiro apmērā. Savukārt pēc 5748 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 2 082 808 eiro apmērā.

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem VID var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30.jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1.jūnija līdz 30.jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30.jūnijam, bet pašnodarbinātās personas - līdz 25.jūlijam.

Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: 46% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro, 24% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, 22% gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums, bet 5% nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 54% vidēji mēnesī deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas mazāk nekā 20 eiro apmērā, 16% ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku, 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro, 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5% ir bijuši darba devēji.

Kopš 25.marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, 20% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 13% - no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 10% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, bet 9% pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.

Mazāk nekā 1% no uzņēmumiem, kas saņem dīkstāves pabalstus, ir VID Padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībnieki, bet 6% ir programmas Bronzas līmenī. Attiecīgi 93% uzņēmumu, kas saņēmuši dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem, nav VID Padziļinātās sadarbības programmas biedri.

Analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu, 26% no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 16% - vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību un auto un motociklu remonta nozari, 14% apstrādes rūpniecību, bet 10% - mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.

Pašnodarbinātās personas dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš 3.aprīļa. Visvairāk iesniegumu - 27% - saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir "citi pakalpojumi", 14% pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9% - izglītības nozari. Savukārt 14% gadījumu nozare nav norādīta.

Dīkstāves pabalsta saņēmējus VID publisko dienesta mājaslapā "www.vid.gov.lv/lv/statistika-3".

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Marta beigās VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

VID pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt ap četriem miljardiem eiro.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Piensaimnieks: «Līdz gada beigām Latvijā būs nedaudz ap 100 000 govju» (+VIDEO)

Ražošanas saimniecības izmanto mazāk dabas, resursu, mazāk dzīvnieku.

Ekonomika Zems izglītības līmenis rada četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku

Pērn bezdarba līmenis personām 15-74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību - attiecīgi 13,3% un 3,3%, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023.gadā".

Ekonomika Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Ekonomika Ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā uzlabojas?

Nenoteiktība un lejupvērstie riski, kas apdraud ekonomikas prognozi, pēdējos mēnešos ir vēl vairāk palielinājušies, galvenokārt saistībā ar Krievijas ieilgušo agresijas karu pret Ukrainu un konfliktu Tuvajos Austrumos. Riskus joprojām rada arī plašāka ģeopolitiskā spriedze.

Lasiet arī

Sabiedrība “Deputāti demonstrē savu atbildību par budžeta krīzi” – ministrs

Rēzeknes pilsētas budžetā šogad pietrūkst jau 3,9 miljonu eiro! VARAM ministrs komentēja Rēzeknes domes lēmumu noraidīt ierosinājumu atcelt Aleksandru Bartaševiču no amata.

Sabiedrība Deputāti nevēlas zaudēt varu un jo īpaši – labi apmaksāto darbu!

“Esošajam Rīgas domes deputātu sasaukumam ir jāturpina strādāt” – trīs frakcijas publicē paziņojumu

Ekonomika Ekonomisti atzīst, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti.

Ekonomika "Latvenergo": miera labā ekonomika uzņem visu šoku

Krievijas iebrukums Ukrainā radījis satricinājumu pasaules energoproduktu tirgū, AS "Latvenergo" tirgus apskatā pauž kompānijas enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis.