• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Zems izglītības līmenis rada četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:23, 15.05.2024


Pērn bezdarba līmenis personām 15-74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību - attiecīgi 13,3% un 3,3%, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023.gadā".



Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību - 7,2%.

Visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo (skolēni, studenti, pensionāri un citi) iedzīvotāju vidū - 129 200 jeb 29,9%. 2023.gadā šādu personu visvairāk bija Rīgā un Pierīgā (39,5%), kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits. Tam sekoja Kurzemes reģions, kur dzīvoja 16,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni.

Starp bezdarbniekiem 16% bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa (31,6%) Latgales reģionā.

Nodarbināto vidū 7,3% bija ar pamata vai zemāku izglītību, no tiem lielākā daļa dzīvoja Rīgā un Pierīgā (31,4%) un Kurzemes reģionā (21,8%).

CSP informē, ka 2023.gadā 85,2% nesen absolvējušo Latvijas iedzīvotāju 20-34 gadu vecumā bija nodarbināti. Tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) (83,5%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (84,7%).

Visaugstākais neseno absolventu nodarbinātības līmenis ES bija Maltā (95,8%) un Nīderlandē (93,2%), bet viszemākais - Itālijā (67,5%) un Grieķijā (72,3%), ierindojot Latviju 12. vietā pēc augstākā nodarbināto īpatsvara ES valstīs.

CSP norāda, ka 10 gadu laikā neseno absolventu nodarbinātības līmenis Latvijā ir palielinājies par septiņiem procentpunktiem, ES - par 9,2 procentpunktiem. Latvijā nesen absolvējušo sieviešu nodarbinātības līmenis (86,2%) bija augstāks nekā vīriešu (84,2%). Vidēji ES vīriešiem tas ir augstāks (85%) nekā sievietēm (82%).

Informatīvajā apskatā ir apkopota informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Izlases apjoms 2023.gadā bija 30 381 mājoklis. Kopumā tika aptaujāti 34 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 29 500 iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Kāda ir vidējā kredīta summa jaunajam mājoklim?

Kopumā 2024.gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču vērojama pozitīva tendence - bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt.

Ekonomika Stacija Grobiņos nodrošinās energosistēmas atdalīšanu no Krievijas (+VIDEO)

Katras sinhronā kompensatora jauda būs 100 megavoltampēri.

Ekonomika Visbiežāk mājokļu īpašniekiem zaudējumus rada santehnikas un cauruļvadu plīsums

Visbiežāk mājokļu īpašniekiem zaudējumus rada santehnikas un cauruļvadu plīsums, liecina "Swedbank" apdrošināšanas dati par izmaksātajām atlīdzībām šī gada pirmajā ceturksnī.

Ekonomika Ar valsts kapitāla palīdzību Liepājā sākas zemas īres namu celtniecība (+VIDEO)

Valstspilsētai noteiktā kvota būvniecības programmā ir 120 dzīvokļi.

Lasiet arī

Sports LOK prezidents Buks vaino Čakšas komandu par politiska spiediena izdarīšanu

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks vaino Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai pietuvinātas personas par politiska spiediena izdarīšanu, trešdienas vakarā vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Sabiedrība Skolas krievu valodas vietā varētu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu

Skolas krievu valodas vietā kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā aptauja.

Sabiedrība 3045 pedagogi izmantojuši atbalsta pasākumus pārejai uz mācībām latviešu valodā

Atbalsta pasākumus pārejā uz mācībām valsts valodā 2023.gadā izmantojuši 3045 pedagogi, tai skaitā 1216 pirmsskolas pedagogi, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) apkopotie dati.

Interesanti fakti Pētījums: Vairumam vecāku skolas izvēlē bērnam būtiska ir tās atrašanās vieta

Izvēloties skolu bērnam, 63% vecāku ir svarīgi, lai tā būtu pēc iespējas tuvāk mājām vai darbavietai, liecina pētījums par vecāku gaidām skolas izvēlē.