Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par «Lattelecom» un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.
Pēc Rodnes teiktā, «TeliaSonera» pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata «TeliaSonera», to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus — optiskos, mobilos un bezvadu jeb «Wifi».
Ziemeļvalstu uzņēmuma pārstāvis uzsver, ka stacionāro un mobilo uzņēmumu apvienošana bijusi veiksmīga vairākās valstīs — Zviedrijā, Somijā un Igaunijā, vēl vairākās apvienošanās ir procesā. Arī Latvijā vajadzētu sekot šai tendencei. Kā uzskata «TeliaSonera» pārstāvis, bažas, ka apvienošanās varētu izveidot nelīdzsvarotu situāciju telekomunikāciju tirgū, nav pamatotas, ko pierādot citu valstu piemēri, kur dažādu telekomunikācijas uzņēmumu apvienošana pierādījusi, ka tas kopumā pazemina cenas. «Tirgus principi ir vienādi,» sacīja Rodne.
Rodne norāda, ka Latvijā atsevišķi sakaru un datu pārraides tīkli ir starp labākajiem pasaulē. Sarunās ar Latvijas pārstāvjiem abas puses ir vienisprātis, ka tīklu kvalitāte ir augsta, taču šis potenciāls netiek izmantots, it sevišķi, uzņēmējdarbībā. «Mums ir līdzīgi viedokļi, ka tas [tīklu apvienošana] ir nepieciešams,» sacīja Rodne.
«TeliaSonera» neizslēdz, ka valstij vajadzētu būt iesaistītai telekomunikācijas sakaru veidošanā, taču uzskata, ka kopējā uzņēmumā vadošai lomai vajadzētu būt privātajam partnerim, tostarp, tam būtu jābūt vairākuma akcionāram.
Rodne bija izvairīgs par turpmākajām sarunām ar valdības deleģēto darba grupu, kurai līdz 1.septembrim būs jāpiedāvā iespējamais risinājums saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām uzņēmumos «Lattelecom» un LMT.
Kā ziņots ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš pauda viedokli, ka valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos LMT un «Lattelecom».
Valdības deleģēta darba grupa četru ministru — ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības — sastāvā spriež par vairākām problēmām. Tomēr netiekot runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.
Ja gadījumā darījums kaut kad notiks, ministres pārliecība esot, ka šādā gadījumā galvenajam priekšnosacījumam ir jābūt — valsts abos uzņēmumos nepazaudē kontrolpaketi.
Valdība šā gada 10.martā vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA «Lattelecom» un LMT. Darba grupai paredzēts risināt sarunas ar «TeliaSonera AB» grupu par «Lattelecom» un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību, tostarp kapitālsabiedrību reorganizāciju, dalībnieku maiņu un citiem pasākumiem, kas nepieciešami to ekonomiskās vērtības paaugstināšanai un darbības uzlabošanai.
«Lattelecom» dibināts 1992.gadā kā valsts uzņēmums «Lattelekom». 1994.gadā tas pārtapa par SIA «Lattelekom» unpar uzņēmuma īpašnieku (49%) kļuva Dānijā reģistrētais «Tilts Communication», kas tobrīd piederēja Somijas «Sonera», britu «Cable&Wireless» un Latvijas valstij jeb Privatizācijas aģentūrai, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā (51%). 1998.gadā «Sonera» iegādājās «Cable&Wireless» daļas, un 2002.gadā «Sonera» apvienojās ar zviedru «Telia», veidojot tagadējo «Lattelecom» 49% līdzīpašnieku «TeliaSonera».
LMT dibināts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma pieder zviedru «TeliaSonera», 23% — «Lattelecom», 23% — Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) un 5% — Latvijas valstij.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri