Ancāne minēja, ka svarīgākie mūsdienu ārsta ētikas papildinājumi vispārējos principos saistīti ar to, ka "atkrīt" centieni pacientu pierunāt vai pārliecināt par labu noteiktam lēmumam vai rekomendētajai ārstēšanai. "Atkrīt pierunāšana, pārliecināšana - ārsts sniedz informāciju un ar cieņu attiecas pret to, ka pacients viņa nozīmēto ārstēšanu var arī noraidīt," pauda speciāliste.
Nemainīgi ārsta pirmais pienākums ir veicināt katra pacienta individuālu labsajūtu un nekaitēt, taču jaunievedums medicīnas ētikā ir jēdziens "laicīga aprūpe", viņa skaidroja. Ancāne lēsa, ka, iespējams, šāda jēdziena aktualitāte saistīta ar pēdējos gados saasinājušos ārstu trūkuma problēmu.
Ancāne uzsvēra, ka medicīnas ētikas jautājumi paņem daudz ārsta spēka, jo "nav vienas pareizas atbildes". Vienlaikus ārsta un pacienta "terapeitiskās attiecības" atšķiras no komunikācijas. Ja ārstēšanu veido ārsts viens, tad komunikāciju veido gan ārsts, gan pacients.
Būtiski, ka ārsta pašcieņai nebūtu jāļauj iesaistīties necieņas pilnās attiecībās, viņa uzsvēra.
Ārstam jāziņo atbildīgajām iestādēm, ja pacienta aprūpe tiek kavēta, novērota vardarbība pret ārstu vai ārstniecības personu, vai arī fiksēti neatbilstoši darba apstākļi vai citi apstākļi, kas producē paaugstinātu stresa līmeni, piebilda speciāliste.
Ancāne uzsvēra, ka Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB) un asociāciju valdēm būtu izlēmīgi jāvēršas pret jebkuru ārstu cieņu aizskarošu un pazemojošu uzvedību vai likumu.
Līdztekus Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure atzīmēja, ka, balstoties ārstu viedokļu aptaujā, visnegatīvāk iepretim citu specialitāšu ārstiem savu emocionālo pašsajūtu vērtē tieši primārās aprūpes sniedzēji. Aptaujā piedalījušies 265 ģimenes ārsti.
Vēl sliktāk pašsajūtu vērtējot diagnostiķi un rehabilitācijas ārsti, tomēr kopumā emocionāli vissliktāk jūtas primārās aprūpes speciālisti, norādīja Nicmane-Aišpure.
Pēc viņas teiktā, tas saistīts ar to, ka ģimenes ārstu darba specifika prasa padziļinātāku un ilgstošāku pacienta iepazīšanu, kas pieprasa arī vairāk psihoemocionālo piepūli un īpaši atbildīgu izturēšanos pret ilgākā laikā iemantotu pacientu uzticību.
Savukārt Latvijas un Eiropas jauno ārstu asociācijas valdes locekle Anna Klēnšmite-Blūma uzsvēra, ka īpašs izaicinājums ārstu darbā ir aizvien pieaugošais informācijas apjoms digitālajā vidē. Piemēram, arvien vairāk pacientu informāciju par diagnozēm un ārstēšanos meklē interneta resursos, līdz ar to būtu vērts jautāt, vai medicīnas ētika mainās atkarībā no digitālā laikmeta.
Rītdien kongresā paredzēta pētījuma centra "SKDS" veiktās aptaujas "Ārsta loma Latvijas sabiedrībā" pilno rezultātu prezentēšana, taču viens no galvenajiem tās secinājumiem rāda, ka pēdējā gada laikā teju puse aptaujāto ārstu vismaz reizi saskārušies ar vardarbību, izskanēja kongresā.
Jau vēstīts, ka no šodienas līdz 14.jūnijam notiks desmitais Latvijas Ārstu kongress, kurā šogad tiek apspriesti inovāciju, tostarp mākslīgā intelekta, kā arī sadarbības un katastrofu medicīnas jautājumi.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri