Aptauja: daļai Latvijas iedzīvotāju olas galdā ir tikai Lieldienās (+VIDEO)

Olas ir populārs produkts Latvijas iedzīvotāju uzturā - 54% tās uzturā lieto vairākas reizes nedēļā, liecina valstī veiktā aptauja, savukārt daļa respondentu atzinusi, ka olas ēd tikai Lieldienās vai nelieto nemaz.

Apkopojot atbildes uz jautājumu, cik bieži lieto uzturā olas, vēl 32% iedzīvotāju sacījuši, ka olas ēd tikai dažas reizes mēnesī, 10% norādījuši, ka katru dienu.

Dažas reizes nedēļā olas iekļaut uzturā populārāk ir iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 74 gadiem, bet dažas reizes mēnesī vecumā no 30-39 gadiem, 18-29 gadu vecuma grupā raksturīgāk olas lietot tikai Lieldienās vai nelietot nemaz. Līdzīgā aptaujā pirms trīs gadiem eksperti secināja, ka gados jaunie cilvēki olas uzturā patērē vismazāk.

Katru dienu ēst olas vispopulārāk ir Kurzemē, savukārt dažas reizes nedēļā Zemgalē, bet tikai Lieldienās - Rīgā.

"Olas ikdienas uzturā ir vēlamas kā labs olbaltumvielu avots, savukārt, ja olas ēd tikai reizi gadā - Lieldienās, vajadzētu vairāk pievērst uzmanību apēsto olu skaitam, lai nerastos gremošanas traucējumi. Tomēr tos var izraisīt ne tikai vārītu olu ēšana, bet arī pārmērīga citu produktu lietošana. Vairākas brīvdienas un nereti bagātīgi sarūpētais svētku galds reizēm ir nopietns pārbaudījums mūsu veselībai, īpaši, ja ikdienā tiek ēsts mēreni. Ieteiktu šajās dienās atrast arī laiku lai izkustētos, dotos dabā, iespējams, ar jaunākajiem ģimenes locekļiem meklētu vai ripinātu olas, tā izvairoties no nepatīkamām situācijām saistībā ar gremošanas traucējumiem," iesaka farmaceite Linda Fevraļeva.

Lieldienas bez uztraukuma par holesterīna līmeņa svārstībām

"Katram no mums ir svarīgi zināt savu holesterīna līmeni asinīs un pārrunāt ar ārstu holesterīna un piesātināto tauku iekļaušanu ēdienkartē. Cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni jāievēro ārsta ieteikumi ne tikai par olu ēšanu, bet arī par diētu kopumā. Viena liela ola satur 213 mg holesterīna, kas veido divas trešdaļas no ieteicamā dienas limita. Taču pēc ilgas izpētes noskaidrots, ka holesterīns, ko satur pārtikas produkti, nav īstais vainīgais - transtaukskābēm un cukuriem ir daudz lielāka ietekme uz holesterīna līmeni asinīs. Tā kā holesterīnam organismā ir arī svarīgas funkcijas - tas ietilpst šūnu membrānā, piedalās vielmaiņas procesos, ir dzimumhormonu sastāvā, no dzīvnieku taukus saturošiem produktiem pilnībā atteikties nevajadzētu.

Arī ierobežot olu patēriņu uzturā nav vēlams, jo tās ir vērtīgs daudzu uzturvielu avots un tomēr nepaaugstina holesterīna līmeni asinīs. Vislabāk ir sabalansēt ēdienkarti, līdztekus iekļaujot pārtikas produktus ar zemu holesterīna līmeni un zemu nātrija saturu. Tas ļaus droši baudīt olas bez uztraukuma par holesterīna līmeņa svārstībām. Olās esošie karotinoīdi var samazināt ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas risku, kas ir galvenais akluma cēlonis gados veciem cilvēkiem. Uzlabot smadzeņu attīstību un atmiņu var holīna saturs olās," stāsta sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane.

10 interesanti fakti par olām

-Ola (100 g) satur - 143 kcal, 12 g olbaltumvielu, 9 g tauku, minerālvielas, karotinoīdus un vitamīnus (īpaši, A vitamīnu).

-Olas palīdz uzturēt acu veselību, jo satur luteīnu, kas novērš kataraktu un muskuļu deģenerāciju.

-Olu dzeltenumi ir viens no retajiem pārtikas produktiem, kas dabiski satur nelielu daļu D vitamīna.

-Līdz ar pienu, olās ir visaugstākā proteīnu vērtība.

-Paipalu olas satur divas reizes vairāk B12 vitamīna, nekā vistu olas. Vērtīgas ir arī pīļu olas, taču tās satur vairāk tauku.

-Termiski neapstrādātu olu ēšana var būt potenciāli bīstama, ja tajās ir salmonellas - baktērijas, kas izraisa caureju, drudzi, krampjus un vemšanu.

-Olas nesatur C vitamīnu, ogļhidrātus, šķiedrvielas, tādēļ olu ēdienus ieteicams papildināt, piemēram, ar svaigu dārzeņu salātiem un šķēli pilngraudu maizes.

-Lai atšķirtu jēlu olu no cieti vārītas, ar ievirpuļojiet to! Cieti vārītas olas viegli virpuļo, bet jēlās svārstās.

-Viena vista gadā izdēj aptuveni 300 līdz 325 olas.

-Olu čaumalā var būt pat 17 000 poru.