Kas ir Latvijas cilvēkiem raksturīga augsti funkcionējoša depresija (+VIDEO)

Mūsdienu dinamiskajā un prasīgajā dzīves ritmā arvien biežāk tiek runāts par garīgās veselības nozīmi, tomēr daudzas problēmas paliek nepamanītas – īpaši, ja tās ārēji neietekmē cilvēka veiktspēju. Viena no šādām grūti atpazīstamām, bet vienlaikus izplatītām garīgās veselības traucējumu formām ir augsti funkcionējošā depresija (ang. high-functioning depression), kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Cilvēki, kuri ar to saskaras, turpina pildīt savus profesionālos un sociālos pienākumus, bieži saglabājot veiksmīga un pašpārliecināta indivīda tēlu. Taču aiz šīs “fasādes” var slēpties dziļš emocionāls izsīkums, pastāvīga iekšēja cīņa un nepārtraukta spriedze. Kā atpazīt augsti funkcionējošu depresiju, kādi ir tās cēloņi un kā šo slimību ārstēt?

Augsti funkcionējoša depresija ir termins, ko lieto, lai apzīmētu hronisku depresīvu stāvokli, kas netraucē cilvēkam veikt ikdienas pienākumus. Šo stāvokli mēdz dēvēt arī par distīmiju (ang. dysthymia) vai persistējošiem jeb pastāvīgiem depresijas traucējumiem (ang. persistent depressive disorder – PDD). Dažreiz to sauc arī par "smaidīgo depresiju" vai "maskēto depresiju", jo tā bieži slēpjas aiz cilvēka smaida.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc augsti funkcionējoša depresija bieži paliek nepamanīta, ir sabiedrības kļūdainie priekšstati par depresiju. Cilvēki bieži domā, ka depresija vienmēr izpaužas kā smaga nomāktība un nespēja veikt ikdienas uzdevumus, taču augsti funkcionējošas depresijas gadījumā izpausmes nav tik acīmredzamas.

Tāpat daudziem cilvēkiem raksturīga „tas ir tikai stress” attieksme – viņi normalizē savas sajūtas, domājot, ka nogurums, emocionāla atsvešinātība, miega traucējumi un citi simptomi ir tikai smaga darba, pārslodzes sekas. Rezultātā depresija tiek ielaista, un ārstēšana var prasīt ilgāku laiku.

Kā atpazīt?

Cilvēki ar augsti funkcionējošu depresiju var ārēji šķist veiksmīgi un enerģiski, sekmīgi strādāt, mācīties un veikt citus ikdienas pienākumus, uzturēt sociālos kontaktus un ģimenes dzīvi, vienlaikus iekšēji cīnoties ar pastāvīgiem depresijas simptomiem.

Lai arī augsti funkcionējošas depresijas simptomi parasti nav tik acīmredzami kā smagas depresijas gadījumā, ir vairākas pazīmes, kas var signalizēt par to, ka vērts konsultēties ar ārstu.

„Maskēšanās” – cilvēks izskatās laimīgs, kaut patiesībā tas ir iestudēts tēls, proti, sabiedrībā cilvēks pasmaidīs, jokosies un liksies enerģisks, bet vienatnē viņš jūtas iztukšots un nelaimīgs;

Pastāvīgas skumjas, slikts garastāvoklis vai tukšuma sajūta, pat ja ārēji viss šķiet kārtībā;

Intereses zudums par agrāk iemīļotām nodarbēm;

Grūtības izjust prieku – lietas, kas agrāk sagādāja gandarījumu (hobiji, sasniegumi, attiecības), vairs neizraisa pozitīvas emocijas, taču atšķirībā no smagas depresijas cilvēks var piespiest sevi iesaistīties konkrētās jomās / aktivitātēs;

Pastāvīgs enerģijas trūkums un nogurums pat pēc pietiekamas atpūtas un miega, bet atšķirībā no smagas depresijas, kad nogurums traucē ikdienu, cilvēks ar augsti funkcionālu depresiju var normāli funkcionēt un veikt ikdienas pienākumus;

Miega traucējumi, piemēram, bezmiegs, miegainība vai pārmērīga vēlme gulēt;

Izmaiņas ēšanas paradumos (pārēšanās, apetītes zudums), kas var izraisīt svara pieaugumu vai zudumu;

Zems pašvērtējums un pārmērīga sevis kritizēšana, sajūta, ka neesi pietiekami labs, lai gan objektīvi sasniegumi ir ievērojami;

Grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus;

Aizkaitināmība, bieži konflikti attiecībās;

Bezcerības sajūta un pastāvīgs pesimisms;

Pārmērīga sevis noslogošana – bieži cilvēks ievēro ļoti aizņemtu dienas režīmu, lai nepaliktu viens ar savām domām;

Sociāla izolācija – vēlme pavadīt laiku vienatnē, pat ja ārēji saglabā komunikabilitāti;

Izolēšanās emocionālā līmenī – turpina tikties ar cilvēkiem, bet neiesaistās sarunās dziļā līmenī, izvairās runāt par savām sajūtām;

Pārmērīgas rūpes un nemiers par pagātnes un nākotnes notikumiem;

Galvassāpes, muskuļu saspringums, gremošanas traucējumi – depresija var izpausties arī fiziski, visbiežāk tās ir spriedzes galvassāpes vai kuņģa problēmas;

Atkarību izraisošo vielu lietošana, lai šķietami vieglāk tiktu galā ar hroniskām skumjām un citām negatīvām emocijām;

Var piemeklēt domas par pašnāvību, bet tās nav tik biežas un intensīvas kā smagas depresijas gadījumā.

Ir svarīgi atcerēties, ka, lai arī šie simptomi var nebūt tik izteikti, tie ir pastāvīgi un ilgstoši.

Cilvēki ar augsti funkcionējošu depresiju bieži vien slēpj savas patiesās emocijas no citiem, tādēļ apkārtējiem var būt grūti pamanīt, ka cilvēks cieš no depresijas. Ja šķiet, ka kādam tuvam cilvēkam varētu būt augsti funkcionējoša depresija, pievērs uzmanību:

-vai viņš bieži izskatās noguris, bet turpina intensīvi strādāt?

-vai viņš bieži joko par savu stresu, taču nekad neatzīst, ka vajadzīga palīdzība?

-vai viņš atsakās runāt par savām grūtībām un vienmēr cenšas būt „stiprs”?

-vai viņam trūkst entuziasma, bet viņš turpina darīt lietas ieraduma pēc?

Ja šīs pazīmes atkārtojas ilgāk par diviem mēnešiem, ir vērts iedrošināt šo cilvēku meklēt profesionālu atbalstu.

Cēloņi

Augsti funkcionējošas depresijas cēloņi var būt atkarīgi no vairākiem bioloģiskiem, psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem.

Bioloģiskie faktori

Ģenētika. Cilvēkiem, kuru ģimenē ir bijuši depresijas vai citu garīgās veselības traucējumu gadījumi, ir lielāks risks sastapties ar depresiju, tostarp augsti funkcionējošu depresiju. Ģenētika ietekmē arī smadzeņu neirotransmiteru (ķīmiskās vielas, kas nodrošina signālu pārraidi starp nervu šūnām jeb neironiem) darbību, kas var padarīt cilvēku jūtīgāku pret stresu un emocionālām grūtībām;

Ķīmiskie procesi smadzenēs. Depresija bieži tiek saistīta ar serotonīna, dopamīna un norepinefrīna līmeņa izmaiņām smadzenēs.

Disbalanss neirotransmiteros, piemēram, serotonīnā, var veicināt depresijas simptomus. Augsti funkcionējošas depresijas gadījumā šis disbalanss var būt mērenāks, taču joprojām pietiekams, lai ietekmētu emocionālo labsajūtu un motivāciju. Arī regulāra kortizola – stresa hormona – līmeņa paaugstināšanās var būt viens no faktoriem, kas veicina depresijas attīstību;

Hormonālās svārstības, piemēram, saistībā ar vairogdziedzera darbības traucējumiem vai menstruālo ciklu, var palielināt depresijas risku.

Psiholoģiskie faktori

Bērnības pieredze, traumatiski notikumi. Emocionāla vai fiziska nolaidība no vecāku puses bērnībā vai augšana ļoti prasīgā vidē var radīt paaugstinātu stresu un trauksmi arī pieaugušā vecumā. Arī traumatiska pieredze, piemēram, tuvinieka zaudējums, attiecību beigas vai darba zaudējums var veicināt depresijas attīstību;

Perfekcionisms un augstas prasības pret sevi. Cilvēki ar augsti funkcionējošu depresiju bieži vien ir ļoti pašmotivēti, disciplinēti un uz izcilību orientēti. Viņi var sev izvirzīt ārkārtīgi augstas prasības un pastāvīgi justies nepietiekami labi, pat ja apkārtējie viņus uzskata par veiksmīgiem;

Hronisks stress un emocionāla izsīkšana. Ilgstošs stress, piemēram, saistīts ar darbu, attiecībām vai finanšu grūtībām, var izraisīt depresijas simptomus, kas sākotnēji tiek maskēti ar aktīvu iesaisti ikdienas dzīvē. Laika gaitā šāda pārmērīga pielāgošanās stresam var novest pie emocionālas izdegšanas un depresijas attīstības.

Sociālie un vides faktori

Sabiedrības spiediens. Mūsdienu sabiedrībā bieži tiek cildināta produktivitāte un neatlaidība, kas var radīt spiedienu un likt cilvēkam nepārtraukti darboties, pat ja viņš jūtas emocionāli izsmelts. Turklāt sabiedrībā garīgās veselības problēmas joprojām tiek stigmatizētas, tāpēc cilvēki izvēlas slēpt savas grūtības un neatzīt depresiju;

Sociālā izolācija un emocionāla atsvešinātība. Lai gan cilvēki ar augsti funkcionējošu depresiju bieži ir sociāli aktīvi, viņi var nejust patiesu emocionālu tuvību ar apkārtējiem. Rodas sajūta, ka apkārtējie nesaprot viņu iekšējo cīņu, kas var padziļināt depresijas simptomus;

Dzīves notikumi, tādi kā šķiršanās ar mīļoto cilvēku, tuvinieka nāve, darba zaudēšana vai nopietna slimība var kalpot kā katalizators depresijas attīstībai. Dažkārt augsti funkcionējoša depresija attīstās kā aizsargreakcija – cilvēks turpina „darboties autopilotā”, lai neļautu sev pilnībā iegrimt skumjās.

Citi faktori

Atkarību izraisošas vielas. Alkohols un narkotikas var gan izraisīt, gan pastiprināt depresijas simptomus, tādējādi radot apburto loku, no kura ir grūti izkļūt bez profesionālas palīdzības. Tāpēc augsti funkcionējošas depresijas gadījumā ir svarīgi ne tikai risināt psiholoģiskos un sociālos faktorus, bet arī pievērst uzmanību atkarības riskiem un veselīgiem paņēmieniem, kā tikt galā ar emocionālo slodzi;

Medikamenti. Medikamenti, piemēram, nomierinošie līdzekļi un benzodiazepīni, opioīdus saturoši pretsāpju līdzekļi, alkohola atkarības ārstēšanas līdzekļi un citi centrālo nervu sistēmu nomācošie līdzekļi, kā arī daži kardiovaskulārie medikamenti (beta blokatori, augsta asinsspiediena zāles), hormonālās zāles un citi medikamenti var veicināt vai pastiprināt depresiju dažādos veidos, ietekmējot neirotransmiteru līdzsvaru, hormonālo sistēmu un vispārējo smadzeņu ķīmiju. Dažkārt depresija rodas kā blakusparādība, bet citos gadījumos tā var parādīties kā netiešs efekts, piemēram, izmainot miega kvalitāti, enerģijas līmeni vai emociju regulāciju. Ja rodas aizdomas, ka depresīvais noskaņojums ir saistīts ar kādu lietotu medikamentu, svarīgi konsultēties ar ārstu.

Diagnostika

Lai diagnosticētu augsti funkcionējošu depresiju, svarīgi vērsties pie kvalificēta speciālista – psihoterapeita vai psihiatra, kurš:

-apkopos anamnēzi. Speciālists uzdos jautājumus par simptomiem, to ilgumu, ietekmi uz dzīvi, kā arī par ģimenes slimību vēsturi;

-veiks psiholoģisko testēšanu. Diagnozes noteikšanai var tikt izmantotas dažādas psiholoģisko testu metodes un anketas, lai novērtētu pacienta garastāvokli, emocijas un uzvedību;

-nosūtīs uz padziļinātu veselības pārbaudi, lai izslēgtu citus medicīniskus stāvokļus, kam var būt līdzīgas izpausmes.

Diagnozi nosaka, ņemot vērā simptomu ilgumu un intensitāti, kā arī to, cik lielā mērā tie ietekmē cilvēka spēju pilnvērtīgi funkcionēt. Saskaņā ar dažādiem avotiem, simptomiem jābūt novērojamiem vismaz divus gadus, lai diagnosticētu augsti funkcionējošo depresiju.

Kā ārstēt?

Depresijas traucējumu, tostarp augsti funkcionējošas depresijas, ārstēšana parasti ietver kombinētu pieeju.

Psihoterapija

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) palīdz mainīt negatīvas domas un uzvedības modeļus;

Dialektiskā uzvedības terapija (DUT) palīdz attīstīt stresa pārvarēšanas un emociju regulēšanas prasmes;

Starppersonu terapija koncentrējas uz sociālo attiecību uzlabošanu;

Apzinātības tehnikas palīdz koncentrēties uz tagadni un samazināt negatīvas domas.

Medikamentoza ārstēšana

Pacientam tiek noteikta terapija ar medikamentiem / antidepresantiem, kas palīdz atjaunot ķīmisko līdzsvaru smadzenēs. Visbiežāk tiek izrakstīti selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) un serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitori (SNAI).

Dzīvesveida izmaiņas

Dzīvesveida korekcijas ir svarīgas gan profilaksei, gan depresijas simptomu mazināšanai un veiksmīgākam ārstniecības procesam.

Regulāras fiziskās aktivitātes var uzlabot garastāvokli un samazināt depresijas simptomus;

Veselīgs uzturs un pietiekams miegs ir svarīgi gan garīgās, gan fiziskās veselības uzturēšanai;

Stresa mazināšanas tehnikas, piemēram, meditācija, joga vai elpošanas vingrinājumi, var palīdzēt efektīvi pārvaldīt stresu.

Atbalsta grupas

Dalība atbalsta grupās var sniegt iespēju dalīties pieredzē ar citiem cilvēkiem, kuri saskaras ar līdzīgām problēmām.

Ārstēšanas plāns katram pacientam tiek izstrādāts individuāli, ņemot vērā pacienta simptomātiku, tās smaguma pakāpi un pacienta vajadzības. Ir svarīgi būt pacietīgam un neatmest cerības, jo var paiet laiks, līdz tiek atrasta visefektīvākā ārstēšanas metode.

Augsti funkcionējoša depresija ir nopietns stāvoklis, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti. Atpazīstot simptomus sev vai citiem un laikus vēršoties pie speciālista, kā arī stingri ievērojot ārstēšanas plānu, cilvēki ar augsti funkcionējošu depresiju var atgūt kontroli pār savu dzīvi un atkal izjust prieku un gandarījumu. Ir svarīgi atcerēties, ka palīdzības meklēšana nav vājuma pazīme, bet gan drosmīgs solis ceļā uz labāku garīgo veselību!