Eksperte: sniegs un snigšana var palīdzēt mazināt stresu

NPVC speciālisti skaidro, ka katru gadu pirmās vērā ņemamās sniega segas parādīšanās izraisa cilvēkos visdažādākās emocionālas reakcijas, kas var būtiski ietekmēt indivīdu psihisko veselību. Populārākās pozitīvās domas, redzot pirmo sniegu, ir saistītas ar bērnības nostaļģiju, svētku izjūtu, dabas apbrīnu, prieku par ziemas fiziskajām aktivitātēm, romantisku un harmonisku noskaņu, kā arī svētku gaidīšanu, norāda centrā.

Lielākoties snigšanai ir unikāla, nomierinoša iedarbība, atzīmē centrā. Pēc viņu teiktā, pētījumi liecina, ka svaiga sniega kārta spēj absorbēt līdz pat 60% apkārtējo skaņu, radot klusāku vidi, tādējādi veicinot miera un klusuma sajūtu.

Vienlaikus pirmais sniegs daudziem cilvēkiem var izraisīt arī melanholijas vai satraukuma sajūtu, kas saistīta ar mazāku saules apgaismojumu un īsākiem dienas gaišajiem periodiem. Nereti šie faktori var izraisīt enerģijas līmeņa pazemināšanos un garastāvokļa izmaiņas, kas bieži saistīti ar sezonāliem afektīviem traucējumiem - depresijas veidu, kas rodas noteiktā gada laikā, parasti ziemā, skaidro NPVC.

Biežākās negatīvās domas, redzot pirmo sniegu, ir saistītas ar praktiskām rūpēm, bažām par drošību, kā arī sezonālo trauksmes sindromu vai depresiju.

Pūce skaidro, ka mazāk saules gaismas nozīmē mazāk D vitamīna, kas ir svarīgs serotonīna (noskaņojuma regulēšanai) un melatonīna (miega ciklu regulēšanai) veidošanā.

Vienlaikus ziemā apledojušais ietvju segums, slikti laikapstākļi un īsākas dienasgaismas stundas bieži vien attur no fiziskām aktivitātēm, kas negatīvi ietekmē dopamīna līmeni un var apgrūtināt pozitīva noskaņojuma uzturēšanu, uzsver NPVC vadītāja.

Centrā norāda, ka fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas sniegotā vidē, var uzlabot psihisko veselību, mazinot depresijas un trauksmes simptomus, turklāt dabas baudīšana un nostalģiskas atmiņas var veicināt emocionālo labklājību, mazinot stresa ietekmi.