Gadsimta slimība: Latvijā katastrofāli trūkst zināšanu par HIV (+VIDEO)

Andris Veiķenieks, AGIHAS – atbalsta biedrības cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV – valdes priekšsēdētājs teju desmit gadus. viņš allaž atkārto: “Ja kāds grib zināt, kā šodien Latvijā varētu izskatīties cilvēks ar HIV, lai paveras spogulī – tieši tāds viņš arī ir, ne citādāks, ne šķībāks vai greizāks, bet tieši tāds.”

"Es šoreiz nerunāšu par to ļaužu grupu mūsu sabiedrībā, kuri ir atkarīgi no savām atkarībām un nedz “draudzējas” ar savu veselību, nedz respektē vispārcilvēciskas prioritātes un vērtības. Kas attiecas uz cilvēkiem “normālajiem un parastajiem”, viņi atrunājas – HIV uz mani neattiecas. Jā, HIV kaut kur ir, bet tas nekādā gadījumā nevar skart mani, jo es taču neesmu šāds un tāds (vai šāda tāda), nelietoju narkotikas, man nav neskaitāmi seksuālie kontakti gadā ar dažādiem cilvēkiem, satiekos ar labiem, pareiziem un izglītotiem cilvēkiem, kuriem noteikti nav HIV. Arī, ja bijis kāds nejaušs vienas nakts kontakts, tas nevar būt par inficēšanās iemeslu – viņam/-ai taču ir tik labs darbs un kopta āriene... Noteikti nekādu slimību nav..."

"Cilvēkiem nav izpratnes par HIV vīrusu un infekciju, kas noved pie nolieguma un bailēm, bet tie savukārt – pie netestēšanās, neārstēšanās un infekcijas tālākās izplatības, - pauž Andris Veiķenieks, -Zināšanas cilvēkiem ne tikai palīdz atbildīgi rūpēties par savu veselību, to sargāt, bet arī atbrīvo no dažādiem aizspriedumiem, neļauj veidoties stigmatizējošai attieksmei... Diemžēl Latvijā zināšanas par HIV ir katastrofāli zemas, tāpēc stigma nemazinās. HIV vīruss ir ļoti “konservatīvs un neinteresants” – to var iegūt tikai seksuālu kontaktu ceļā vai pārnest ar asinīm un mātes pienu. Diemžēl aizvien visai populārs ir uzskats, ka vīruss var izplatīties arī kukaiņu un dzīvnieku kodumu, sadzīves kontaktu rezultātā".

"Ir jāsaprot, ka ikviens HIV infekciju ieguvis cilvēks nav bijis pietiekami zinošs un informēts. Viņš savā ziņā ir neapzināti un bezatbildīgi rotaļājies ar likteni – līdzīgi kā tie, kuri brauc nepiesprādzējušies ar drošības jostām vai ar skrejriteņiem bez ķiverēm. Kaut kā negribam HIV tēmu pielaist sev tuvāk, labāk iepazīt un saprast. Es to redzu situācijās, kad sāku par šiem jautājumiem (piemēram, šo pašu testēšanās nepieciešamību) runāt ar cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus tiem “burbuļiem”, kuros es pamatā uzturos ikdienā – visi uzreiz maina sarunas tēmu, izliekas mani nedzirdam", - tā eksperts.