Pētījums: 62% iedzīvotāju ikdienā neierobežo cukura patēriņu

Cukura patēriņa ierobežošana ir saistīta ar respondentu izglītības līmeni, liecina aptaujas dati. Kamēr tikai 16% respondentu ar pamatizglītību cenšas samazināt cukura patēriņu, aktīvāk to ierobežo 36% respondenti ar vidējo izglītību. Visvairāk no cukura produktiem atturas 49% respondentu ar augstāko izglītību. Gandrīz puse jeb 47% respondentu, kas atturas no cukura patēriņa, ir ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši liela daļa - 49% aptaujāto, kas ierobežo cukura patēriņu, dzīvo Rīgā.

Komentējot pētījuma datus, farmaceite Amanda Ozoliņa uzsver, ka jau pusaudžu gados ir plašāk jāinformē par cukura patēriņa negatīvo ietekmi uz veselību un sekām, kādas tas var radīt ilgtermiņā, jo tieši jauni cilvēki no 18 līdz 24 gadiem ir vecuma grupa, kas vismazāk ierobežo cukura patēriņu.

Aptaujas dati rāda, ka biežāk cukura patēriņu ierobežo sievietes - 46%, kamēr vīrieši - 30% gadījumu. Uztura speciāliste Laila Siliņa šo atšķirību skaidro ar to, ka, iespējams, vīrieši kopumā mazāk pievēršas veselības profilaksei, un uzturs, ko patērējam ikdienā, arī ir būtiska tās daļa. Viņa norāda, ka, lai gan, nenoliedzami, ir daļa vīriešu, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un seko līdzi uzņemtajam uzturam, tomēr liela daļa vīriešu veselības problēmas risina tikai tad, kad tās jau ir saasinājušās.

Pārlieku liels uzņemtā cukura daudzums var izraisīt otrā tipa cukura diabētu, aptaukošanos, veicināt sirds slimību attīstību, zobu kariesu, hroniskas iekaisuma slimības un citus veselības sarežģījumus, brīdina Ozoliņa. Farmaceite norāda, ka cukurs strauji palielina enerģijas līmeni, bet jau pēc neilga brīža enerģija ir kritusies, tāpēc atkal kārojas kāds salds produkts. Viņa iesaka saldumus, kūciņas, konfektes un citus gardumus aizstāt ar veselīgākiem našķiem, kas satur dabīgos cukurus, piemēram, svaigiem, žāvētiem vai kaltētiem augļiem un dārzeņiem.