ĀM lūgusi Ģenerālprokuratūrai detalizētākus skaidrojumus Cukura lietā

Kā aģentūrai LETA norādīja ĀM, saistībā ar Ģenerālprokuratūras izbeigto kriminālprocesu par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām okupētās Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā, kura ietvaros tika izmeklētas arī Cukura veiktās darbības, ministrija ceturtdien ir vērsusies prokuratūrā, lūdzot detalizētu informāciju par tās apsvērumiem un lēmumu. Tāpat ministrija aicinājusi prokuratūru pieņemto lēmumu skaidrot publiski.

Kā vēstīts, Ģenerālprokuratūra atkārtoti izbeigusi kriminālprocesu par latviešu aviatora Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Ģenerālprokuratūra 2018.gadā izbeidza 2006.gadā sākto kriminālprocesu par Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

2019.gadā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie ar iesniegumu vērsušies pie toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot atjaunot kriminālprocesu pret Cukuru par viņa iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Iesniegums bija pamatots ar jauniem apstākļiem, tostarp Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi esot redzējusi Cukuru un vērojusi viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, kā arī ar Ābrama Šapiro atmiņām.

Kriminālprocess tika atjaunots, bet 2023.gada nogalē Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Ločmelis, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma normu, pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu. Šāds lēmums pieņemts, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, norādīja prokuratūrā.

2024.gada janvārī virsprokurors Māris Leja, uzskatot, ka pierādījumu vērtēšanā pieļautas kļūdas, lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla un uzdeva izmeklēšanu turpināt prokuroram Ločmelim.

Šogad 4.aprīlī Ločmelis kriminālprocesu izbeidza, jo konstatēja, ka Cukura darbībās nav Krimināllikuma pantā "Genocīds" paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Tāpat lietā nav noskaidrota neviena cita dzīva persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijā Otrā pasaules kara laikā, būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu atbilstoši likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome solījusi pārsūdzēt šo Ģenerālprokuratūras lēmumu.

LETA jau savulaik rakstīja, ka pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar tā saucamo "Arāja komandu".

Sākotnēji sāktajā kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu "Arāja komandā". Sākotnēji Cukurs bijis Arāja palīgs, bet vēlāk - atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.

Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietu, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda "LPSR Ārkārtējā komisija" materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi "Arāja komandas" dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā.

Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.

Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Urugvajā, Montevideo. Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.