• Monika,
  • Zilga,
  • Zilgma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Pētījums: latvieši bīstami maz guļ (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
VS.LV 07:19, 27.07.2024


Tikai 40% valsts iedzīvotāju miegam ikdienā velta vismaz 7 stundas.


Veselīgs miegs ir ķermeņa funkcionēšanas pamats.

Pilnvērtīgam miegam ir liela ietekme uz mūsu veselību un labsajūtu, un tā ir viena no galvenajām cilvēka nepieciešamībām, tāpat kā svaigs gaiss, barības un ūdens uzņemšana. Nepietiekams naktsmiers atstāj negatīvu ietekmi uz veselību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un cilvēks pietiekami neatpūšas, bet tas ir nepieciešams labai garīgajai veselībai.

Saskaņā ar jaunākām datiem tikai 40% iedzīvotāju miegam ikdienā velta vismaz 7 stundas, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Biežāk neizguļas iedzīvotāji ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem.

Nepieciešamais miega daudzums katram indivīdam atšķiras, bet vidēji pieaugušajam diennaktī tas ir no 7 līdz 9 stundām. Savukārt gados vecākiem (virs 65 gadiem) cilvēkiem pietiek ar 7 vai 8 stundām. Pusaudžiem ieteicams atpūtai veltīt no 8 līdz 10 stundām, bet bērniem - līdz pat 12 stundām.

Kā skaidro BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centrs miega speciāliste pediatre Dr. Marta Celmiņa, noteikts miega ilgums ir nepieciešams tāpēc, ka gulēšana nav vienmērīgs process. Izšķir dažādas miega fāzes, kas nakts laikā cikliski mainās. Katrai no tām ir savs uzdevums - piemēram, dziļais miegs ir svarīgs, lai ķermenis augtu un atjaunotos, kā arī šajā laikā no smadzenēm tiek izvadīti kaitīgie vielmaiņas galaprodukti. Savukārt REM miegs jeb miega cikla pēdējā fāze, kuras laikā bieži sapņojam, ir nepieciešams, lai apstrādātu dienas laikā apgūto informāciju. Nakts sākumā tā ir mazāk, bet visvairāk - nakts beigās. Ja cilvēks guļ mazāk, tad nesaņem smadzenēm un domāšanai nepieciešamo miegu.

"Bērniem un pusaudžiem ir jāguļ vairāk, jo viņi aug un attīstās. Bērniem salīdzinājumā ar pieaugušajiem ir vairāk gan dziļā, gan REM miega. Dziļajā miegā vairāk izdalās augšanas hormons, bet REM miegs nepieciešams intelektuālajai attīstībai. Savukārt seniori dabiski guļ mazāk, jo viņiem mazāk izdalās miega hormons melatonīns. Nereti vecāka gadagājuma cilvēki lieto arī dažādus medikamentus vai viņiem ir slimības, kas ietekmē miega kvalitāti, piemēram, obstruktīva miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms," tā M. Celmiņa.

Nepietiekama atpūta negatīvi ietekmē visu organismu

Visbiežāk pietiekami neizguļas iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (29%), respondenti ar pamatizglītību (31%) un aptaujātie vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem. Kā skaidro M. Celmiņa, mūsdienās dzīves steiga ir milzīga, un bieži ieplānojam pārāk daudz, ziedojot miegam tik nepieciešamās stundas. Vecumā no 35 līdz 44 gadiem iedzīvotājiem ir ļoti aktīva gan karjera, gan ģimenes dzīve, visticamāk tāpēc šajā vecuma grupā pilnvērtīgai atpūtai tiek veltīts mazāk laika.

Lai gan kopumā visās sabiedrības grupās iedzīvotāji guļ pārāk maz, aptaujas dati liecina, ka salīdzinoši apzinīgāk miega režīmu ievēro iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo veselīgi (46%), seniori virs 65 gadiem (45%) un aptaujātie ar vidēji augstiem ienākumiem (45%). Lai gan senioriem atpūtai pietiek ar mazāk miega stundām, acīmredzot veselības nolūkos viņi vairāk laika velta atpūtai, kā arī pensijas gados vairs nav tik saspringts dzīves ritms.

Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs tieši vai netieši ietekmē visu organismu un palielina dažādu saslimšanu risku. Miega trūkums atstāj iespaidu uz cilvēka kognitīvajām funkcijām, spriestspēju, atmiņu, rada aizkaitinājumu, kā arī var aizkavēt augšanu un palielināt svaru. Būtiski samazinās organisma imūnās sistēmas darbība, bet palielinās infarkta, insulta un citu asinsvadu slimību risks.

Arī farmaceite Agnese Ritene atzīst, ka nereti iedzīvotājiem nav sakārtots dienas ritms un pilnvērtīga atpūta netiek izvirzīta par prioritāti. "Ne velti ir latviešu tautas teiciens "rīts gudrāks par vakaru", jo dienas laikā ikvienam ir bijis daudz notikumu, sarunu, dažādas stresa situācijas, un visas šīs informācijas apstrāde un sistematizēšana notiek nakts atpūtas laikā. Tieši tāpēc dienas noslēgumā daudzas problēmas šķiet lielākas nekā nākamajā rītā pamostoties. Pēc labas izgulēšanās atkal esam mundri, spēka pilni un gatavi darboties. Funkcionālu miega traucējumu mazināšanai farmaceiti parasti iesaka augus saturošas vielas, kas stiprina nervu sistēmu un uzlabo miegu, kā arī melatonīnu, ko lieto dabiskā organisma miega hormona deficīta gadījumā."


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Piektdaļa iedzīvotāju nezina par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem

Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj vēzi atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt, un Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina, kurus no vēža skrīningiem apmaksā valsts, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Veselība Austrumu slimnīca ir ieviesusi daudzsološas vēža apkarošanas metodes (+VIDEO)

Speciālistiem diagnozes precizēšana ļaus piemērot ārstēšanas taktiku pacientiem.

Veselība Kā roboti palīdz pacientiem Latvijas slimnīcās (+VIDEO)

Nenogurstošais Nīls vienas dienas laikā var sazināties ar desmitiem tūkstošu cilvēku.

Veselība Rīgā atklāta Bērnu slimnīcas jaunā ēka

Jaunatklātajā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ēkā katru dienu veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt vairāk nekā 1000 bērnu, informē BKUS.

Lasiet arī

Veselība Mazais, ej gulēt: kas vainas bērna miegā (+VIDEO)

Biežākās sūdzības ir grūtības iemigt un miegainība.

Veselība Latvijas darbiniekiem ir nepieciešama siesta, uzskata eksperti (+VIDEO)

Snaudas istaba ir jaunākais veikums, lai veicinātu labbūtību.

Veselība Ko jūs darījāt sapnī: narkolepsija apdraud simtiem Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO

Ar bīstamu un noslēpumainu slimību jācīnās tikai ar speciālistu palīdzību.

Veselība Visu laiku gribas gulēt? Varbūt tev ir mistiskā slimība - narkolepsija...

Aizmigt sapulces laikā? Visu laiku cīnīties ar miegainību? Iespējams, kāds nosodoši pārmetīs, ka ir kārtīgāk jāguļ, tomēr iemesls šai miegainībai varētu būt cits – maz zināmā slimība narkolepsija. Tā ir salīdzinoši reta un grūti atpazīstama slimība – dažkārt cilvēks tikai pēc daudziem gadiem atklāj šo diagnozi un saprot, kādēļ visu laiku juties tik miegains. Latvijā ar narkolepsiju varētu slimot līdz 900 iedzīvotāju, tomēr līdz šim tā diagnosticēta tikai ap 20 pacientu, taču arī citviet pasaulē šie rādītāji nav pārāk iepriecinoši. Lai arī narkolepsija cilvēka prāta spējas neietekmē, tomēr nepārtrauktā miegainība var būtiski ietekmēt ikdienu un samazināt dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi to savlaicīgi atklāt un kontrolēt.