VM izstrādās jaunu onkoloģijas plānu

Viņa informēja, ka onkoloģijas plāna izstrādes laikā tiks organizētas domnīcas ar visām iesaistītajām pusēm. To mērķis ir apspriest plāna rīcības virzienus - pacientu apmierinātību jeb PROMS/PREMS, skrīningu, agrīno diagnostiku, specifisko profilaksi, bērnu onkoloģiju, ārstniecības kvalitāti, tostarp pakalpojumu un medikamentu pieejamību, kā arī datus, digitalizāciju, vēža reģistru un vēža centra izveidi.

Domnīcu laikā dalībnieki kopīgi pārskatīs rīcības virziena kontekstu - esošās situācijas novērtējumu, esošos izaicinājumus, kā arī identificēs esošā plāna iniciatīvas, lai veidotu vienotu izpratni par prioritātēm un aktuālajām iniciatīvām, kas iekļaujamas jaunā plānā izstrādes procesā.

Domnīcās tiks iesaistīti ārsti-speciālisti, pacienti, VM pakļaujošo iestāžu pārstāvji un citi eksperti.

Domnīcu norise plānota no maija līdz jūnija vidum, bet pēc to norises tiks apkopoti rezultāti, kas tiks iesniegti Onkoloģijas plāna izstrādes komandai.

Janka informēja, ka domnīcās tiks iezīmētas jomas, kurām būs nepieciešams finansējums jau no 2025.gada un šī gada otrajā pusē jaunais onkoloģijas plāna projekts varētu būt gatavs un nodots publiskais apspriešanai.

Viņa atzina, ka Latvijā onkoloģijas jomā viens no vājajiem posmiem joprojām ir skrīnings, tāpēc tas tiek izdalīts kā viens no rīcības virzieniem gan onkoloģijas plānā, gan primāras veselības aprūpes plānā. Janka uzsvēra, ka skrīninga veicināšanai jāiesaista ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pašvaldības, izglītības iestādes. Savukārt esošās skrīninga kampaņas, viņasprāt, ir vienveidīgas, tāpēc ir jādomā citi veidi, kā tās veidot, lai palielinātu iedzīvotāju atsaucību.

"Rakstot nākamo plānu, mums būtu ļoti daudz pūles jāieliek tieši profilaksē, skrīningā, lai nebūtu vajadzības pēc dārgajām terapijām, medikamentiem. Protams, plāna gaitā, visticamāk, būs jāatgriežas arī pie jautājuma par individuālajām kompensācijām, jo šobrīd gada laikā tiek kompensēti 15 000 eiro, bet medikamenta cena personai mēnesī var būt 30 000 eiro. Cilvēki nevar samaksāt, tāpēc te jādomā risinājumi," norādīja Janka.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš atzina, ka visa pamatā ir digitālizācija un vēža reģistrs - bez tiem neko nevarot izdarīt. Ja abi būtu pieejami, tad varētu izvērtēt, vai onkoloģisko pacientu ārstēšanu nodrošināt četrās slimnīcās, vai tikai divās.

Stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" galvenais ārsts Andrejs Pčolkins vērsa uzmanību datu analīzei. Viņš pauda, ka, lai iegūtu strukturētus datus, jāparedz arī kompetenta komanda, kas spēs izvērtēt datus, sniegt atskaites un rekomendācijai, uzlabojot esošo situāciju onkoloģijas pacientu aprūpē.

Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa piebilda, ka par vēža reģistru tiek runāts jau ilgstoši, bet reāli datu joprojām nav. Viņa vēlas redzēt datus par onkoloģijas pacientu dzīvildzi, lai pa slimnīcām un reģioniem salīdzinātu pacientu piecu, desmit gadu dzīvildzi pēc operācijām. Tas ļautu identificēt problēmas. "Kamēr nav datu, cik ilgi dzīvo pēc operācijas Daugavpilī, Rīgā, Liepājā, mēs tālāk uz priekšu netiksim," atzina Valciņa.

Tāpat, viņasprāt, būtiski nodrošināt iespēju analizēt gadījumus, izpētot notikumu ķēdi no aizdomām par onkoloģisku slimību līdz nāves brīdim, lai saprastu kļūdas un vājās vietas, tādējādi tās novēršot. Viņa pauda, ka, piemēram, "zaļā koridora" vājais posms ir magnētiskā rezonanse.

VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis informēja, ka Nacionālais veselības dienests pērn pabeidzis vēža reģistra izstrādes pirmo kārtu un strādāja pie papildinājumiem pacienta vēža kartē. Tā no šī gada darbojas, un kopumā ievadīti jau 4000 pacientu.

Komisijā klātesošie vienojās pie sarunām par onkoloģijas plānu atgriezties rudenī, kad būs arī izvērtējums par paliatīvas aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacienta dzīvesvietā.