Pērn Latvijā veikti 210 klīniskie pētījumi

VM norāda, ka ievērojama daļa klīnisko pētījumu tiek veikta klīniskajās universitātes slimnīcās. Slimnīcās veikto klīnisko pētījumu uzskaiti nodrošina struktūrvienības, kas atbild par zinātnisko darbību.

Klīnisko universitāšu slimnīcu budžetos, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem par klīniskajos pētījumos izmantoto infrastruktūru un izmeklējumu veikšanu, laika posmā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim ir ieskaitīti kopumā 2,93 miljoni eiro. No tiem 1,7 miljoni eiro ieskaitīti Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai (PSKUS), nedaudz vairāk kā viens miljons - Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS), bet 144 444 eiro - Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS). Pārējām slimnīcām ieskaitīto līdzekļu apjoms ir mazāks - no 55 366 eiro Strenču psihoneiroloģiskai slimnīcai līdz 1245 eiro slimnīcai "Gintermuiža"’.

VM norāda, ka dati par konkrētajām atlīdzībām klīniskajos pētījumos iesaistītajiem vai atbildīgajiem pētniekiem nav pieejami. Tas ir tādēļ, ka Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pamatfunkcijās neietilpst statistikas datu nodrošināšana tādā detalizācijas pakāpē kā klīniskajos pētījumos iesaistīto ārstniecības personu skaits un vidēji saņemtās atlīdzības apmērs par darbu klīniskajos pētījumos. Dati VID informācijas sistēmās tiek uzglabāti tādā apjomā un detalizācijas pakāpē, kāda ir nepieciešama nodokļu administrēšanas vajadzībām.

Vērtējot, kāds procentuāli skaits ārstniecības personāla ir iesaistīts klīniskajos pētījumos kā pētnieks vai atbildīgais pētnieks, VM norāda, ka nosaukt konkrētu skaitu nav iespējams, jo viens un tas pats darbinieks vienā pētījumā var būt atbildīgais pētnieks, citā - pētnieks, bet vēl citā pētījumā - koordinators. Tas pats attiecas arī uz pētījuma māsām, kas vienlaikus varbūt arī koordinatori. Piemēram, PSKUS klīniskajos pētījumos ir iesaistītas 214 ārstniecības personas, RAKUS - 62 ārstniecības personas, bet Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā - 11 ārstniecības personas.

VM vērš uzmanību, ka iepriekš minētie skaitļi ir visai mainīgi, un tos ietekmē mainīgais aktīvo pētījumu skaits, personāla un amatu izmaiņas.

Latvijā zāļu klīnisko pārbaužu pieteikumu izvērtēšanu koordinē Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Tās eksperti kopā ar ētikas komitejām izvērtē attiecīgās klīniskās pārbaudes zinātniskos un ētiskos aspektus. ZVA arī publicē pieņemtos lēmumus vienotajā Eiropas klīnisko pētījumu informācijas sistēmā (CTIS). Par ētikas komiteju apstiprināšanu ir atbildīga VM.

Zāļu klīnisko pētījumu rezultātā tiek atklāta vai pārbaudīta pētāmo zāļu klīniskā un farmakoloģiskā darbība un noteiktas pētāmo zāļu nevēlamās blakusparādības. Klīnisko pētījumu sponsors var būt persona, uzņēmējsabiedrība, iestāde vai institūcija, kas uzņemas atbildību par klīniskā pētījuma veikšanu un/vai finansēšanu.