Lai novērstu vēnu mazspēju agrīnā slimības stadijā, ir svarīgi laikus atpazīt vēnu mazspējas brīdinājuma signālus.
Izteikts nogurums kājās, smaguma sajūta un pietūkums – tie var būt šķietami nevainīgi simptomi, kas bieži parādās pēc garas un intensīvas darba dienas vai garākas pastaigas un citām fiziskām aktivitātēm. Taču šie simptomi var liecināt arī par nopietnāku veselības problēmu – vēnu mazspēju.
Vēnu mazspēja jeb varikoze ir patoloģisks stāvoklis, kad vēnas nespēj pilnvērtīgi veikt savu funkciju – nodrošināt normālu asins plūsmu un atteci no kājām uz sirdi, un vēnu varikozes gadījumā nereti traucēta ir arī limfas attece. Vēnu mazspēja var izraisīt ne tikai fizisku un estētisku diskomfortu, bet arī nopietnas komplikācijas, tāpēc ir svarīgi laikus atpazīt vēnu mazspējas brīdinājuma signālus.
Par to, kā atpazīt vēnu mazspējas simptomi un kādus profilakses pasākumus ieviest savā ikdienā, lai mazinātu vēnu varikozes attīstību – lasi raksta turpinājumā!
Kas ir vēnu mazspēja un kāpēc tā ir bīstama?
rtērijas ir tie asinsvadi, kuros asins plūsma notiek virzienā no sirds, savukārt vēnās asins plūsma notiek no ķermeņa atpakaļ uz sirdi. Atšķirībā no artērijām vēnu sieniņas ir daudz plānākas un spiediens, kas virza asins plūsmu, tajās ir mazāks, jo tajās nav gludās muskulatūras, kā tas ir artērijās.
Taču, lai nodrošinātu asins plūsmu, asinis pa vēnām tiek virzītas ar speciālu vārstuļu palīdzību. Šie vārstuļi atbild par to, lai asinis plūstu tikai virzienā uz sirdi un nenotiktu asins atplūde. Ja šie vārstuļi kļūst vāji vai bojāti, asins plūsma ir traucēta un asinis sāk uzkrāties vēnās, tā izraisot vēnu mazspēju. Ja vēnu mazspēja netiek laikus diagnosticēta un netiek uzsākta ārstēšana, vēnu varikoze var izraisīt nopietnas komplikācijas, tostarp:
-vēnu iekaisumu, flebītu un trombozi;
-ekzēmu vai pat trofiskās ādas čūlas;
-tromboflebītu jeb trombu (asins recekļu) veidošanos vēnās;
-plaušu emboliju jeb trombu iekļūšanu plaušu asinsvados, kas tālāk var izraisīt tādas dzīvībai bīstamas kardiovaskulārās slimības kā infarkts un insults.
Turklāt neārstēta, varikoze attīstās grūti ārstējamā, hroniskā vēnu mazspējas formā, kas sagādā gan estētiskas neērtības – uz kājām parādās izteikts vēnu tīklojums un zilgani vēnu mezgli, gan fizisku diskomfortu. Spiediena rezultātā vēnas izstiepjas, paplašinās vēnu sieniņas, ir traucētu barības vielu piegāde audiem, un veidojas tūska, pietūkums, smaguma sajūta kājās un sāpes, ziñoja vietne medicine.lv.
Kā atpazīt vēnu mazspējas brīdinājuma signālus?
Lai novērstu vēnu mazspēju agrīnā slimības stadijā, ir svarīgi pievērst uzmanību savai veselībai un laikus atpazīt vēnu mazspējas brīdinājuma signālus. Ja regulāri parādās kādi no šiem simptomiem, vēlams ar steigu doties pie flebologa, kas nozīmēs tālākus izmeklējumus un nepieciešamības gadījumā – ārstēšanu:
-regulārs kāju nogurums un smaguma sajūta kājās, kas nemazinās arī pēc atpūtas;
-kāju pietūkums, kas dienas gaitā kļūst izteiktāks;
-uz kājām parādās izteikts vēnu tīklojums un vēnu mezgli;
-ādas krāsas izmaiņas uz kājām, piemēram, brūngana vai sarkanīga āda krāsa vai pat čūlas;
-nieze un sāpes kājās;
-bieži krampji apakšstilbu muskuļos.
Kā notiek vēnu mazspējas ārstēšana?
Vēnu mazspējas ārstēšana ir atkarīga no simptomu smaguma pakāpes un varikozes stadijas. Flebologs var ieteikt dažādas ārstēšanas metodes, tostarp kompresijas terapiju un kompresijas zeķu nēsāšanu ikdienā, skleroterapiju jeb virspusējo vēnu slēgšanu, lāzerterapiju un smagākos gadījumos – ķirurģisku operāciju.
Tāpat var tikt nozīmēti arī medikamenti vēnu mazspējas ārstēšanai un simptomu mazināšanai.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma.
Vēnu mazspējas profilakse
Lai mazinātu vēnu mazspējas attīstības risku, svarīgi sekot asinsvadu sistēmas veselībai, jo palielināts asinsspiediens negatīvi ietekmē asinsvadu veselību. Tāpat ikdienā svarīgi:
-veikt regulāras fiziskās aktivitātes un ievērot aktīvu dzīvesveidu, jo asins plūsmu vēnās veicina arī muskuļu saraušanās skrienot, pastaigājoties, vingrojot utml.;
-izvairīties no ilgstošas stāvēšanas vai sēdēšanas, taču ja darbs ir saistīts ar vienveidīgu darba pozu, vismaz reizi stundā izvingrināt visu ķermeni;
-ja darbs ir uz kājām, darba laikā vēlams nēsāt kompresijas zeķes;
-uzņemt veselīgu un sabalansētu uzturu ar augstu šķiedrvielu saturu, kā arī uzņemt vismaz 2,5 litrus ūdens dienā;
-samazināt lieko svaru;
-nēsāt ērtus un stabilus apavus;
-atpūtas laikā, regulāri kājas pacelt vismaz sirds līmenī vai augstāk, tā mazinot spiedienu uz vēnu sieniņām;
-nepieciešamības gadījumā iegādāties aptiekās pieejamos vitamīnus un uztura bagātinātājus, kas paredzēti asinsrites sistēmas stiprināšanai un vēnu veselības profilaksei;
-izvairīties no saunas un pirts apmeklējumiem.