• Nils,
  • Viktors
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Aptauja: gandrīz divas trešdaļas valsts iedzīvotāju ir mazkustīgi (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
VS.LV 12:21, 08.02.2024


Aktivitāšu apjomu var palīdzēt celt arī mūsdienu tehnoloģiskās ierīces.


Kustība ir dzīve.

Mūsdienu pasaulē daudzu veselības problēmu cēlonis ir iedzīvotāju mazkustīgums, kas var izraisīt virkni nopietnu saslimšanu. Arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (64%) atzīst, ka kustas pārāk maz. Turklāt dati iezīmē satraucošu tendenci - pēdējo piecu gadu laikā arvien vairāk cilvēku kļuvuši mazkustīgi - 11% iedzīvotāju atzīst, ka viņu veiktais fizisko aktivitāšu apjoms pēdējos gados ir samazinājies, liecina jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati. Katrs piektais jeb 22% aptaujāto uzskata, ka fizisko aktivitāšu ir krietni par maz, kamēr 42% - nedaudz par maz.

Krietni par maz kustas lielākoties iedzīvotāji pēc 45 gadu vecuma un tie, kuri kopumā savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu.

"Ja kādreiz darbs galvenokārt bija fizisks, tad šobrīd arvien vairāk profesiju ir saistītas ar garām darba stundām pie datora, kas, protams, veicina mazkustīga dzīvesveida izplatību. Turklāt, turpinot attīstīties tehnoloģijām, šī tendence tikai pieaugs. Tas nozīmē, ka cilvēkiem savas veselības un pašsajūtas vārdā neizbēgami ir jāprioritizē vajadzība izkustēties. Var sākt ar absolūto minimumu - 15 minūšu pauzītes, aktīvi izkustoties, pēc 45 minūšu darba pie datora, strādāšana pie stāvgalda, pusdienu maltītes ieturēšana ārpus biroja, to apvienojot ar īsu pastaigu, un tamlīdzīgi. Ja darbs ir mazkustīgs, no darba brīvajā laikā ir jāatrod veids, kā fiziski izkustēties. Diemžēl mazkustīga dzīvesveida sekas var būt patiešām nopietnas - no dažādām sirds un asinsvadu slimībām līdz cukura diabētam vai osteoporozei", saka ģimenes ārsts Jānis Dreimanis.

Aptuveni trešdaļa (31%) respondentu atbildējuši, ka kustas pietiekami, bet tikai 2% uzskata, ka fizisko aktivitāšu ir pārāk daudz.

Pārvietojas ar kājām vai dodas garās pastaigās

Lielākajai daļai (61%) aptaujāto pēdējā gada laikā fizisko aktivitāšu apjoms nav mainījies, katram ceturtajam (24%) tas ir samazinājies, bet tikai 12% - palielinājies.

Lai vairotu ikdienas fizisko aktivitāšu apjomu, iedzīvotāji visbiežāk izvēlas pārvietoties ar kājām (40%) vai doties garās pastaigās (26%). Iecienīta ir arī riteņbraukšana (19%), vingrošana mājās (15%), peldēšana (12%) un skriešana (9%).

Vērojamas arī atšķirības starp dzimumiem - kamēr pastaigas un vingrošana populārāka sieviešu vidū, riteņbraukšana un skriešana iecienītāka starp vīriešiem.

"Lai palielinātu fizisko aktivitāšu apjomu, ne vienmēr ir jāiet uz sporta klubu. Dodoties uz tuvējo veikalu vai pēc bērna uz bērnudārzu, ej ar kājām, nevis brauc ar auto - arī tā būs iespējams nedaudz vairāk izkustēties. Aktivitāšu apjomu var palīdzēt celt arī mūsdienu tehnoloģiskās ierīces, ģimenes locekļu, darba kolēģu vai draugu vidū ierosinot izaicinājumu par iknedēļas noieto soļu apmēru. Savukārt sporta veidu vajadzētu izvēlēties tādu, kas patiešām sagādā gandarījumu - citam tā var būt skriešana, citam riteņbraukšana vai volejbols, jo tad to būs vieglāk ieviest kā patīkamu ikdienas rutīnu," aicina ģimenes ārsts.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Sabiedrība VM: Vairākās slimnīcas būtu jālikvidē ķirurģijas nodaļas

Lai saņemtu nepieciešamo aprūpi, pacientiem būs jāmēro desmitiem kilometru.

Veselība Uzmaniet savus senčus! 3 senioru veselības problēmas, kad vairs nav labi

Dzīvē iekārtots, ka vecāki un vecvecāki ir tie, kas no mazotnes rūpējas par jaunākajiem dzimtas pārstāvjiem, nododot savu gudrību un dzīves mācības. Tomēr pienāk brīdis, kad īpaša uzmanība nepieciešama ģimenes senioriem, jo fiziskas un emocionālas izmaiņas ir daļa no dabiskā novecošanās procesa. Ārsti iesaka pievērst īpašu uzmanību trīs veselības pazīmēm, kas ļaus savlaicīgi atpazīt potenciālos veselības riskus un ļaus senioram ilgāk saglabāt pilnvērtīgu, patstāvīgu, no citu palīdzības neatkarīgu dzīvi.