Latvijas iedzīvotājus skārusi cukura diabēts – klusais slepkava (+VIDEO)

Ik gadu pirmreizēji Latvijā tiek reģistrēti vidēji 6-7 tūkstoši pacientu ar cukura diabētu.
Ko mēs zinām par šo bīstamo un mānīgo slimību?

Indra Štelmane, endokrinoloģe, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Diabēta federācijas prezidente:
„Palielināts risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieku svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu un smēķētājiem. Šos dēvē par ietekmējamiem jeb maināmajiem riska faktoriem, jo katram tos ir iespējams mazināt vai novērst, izmainot savus ēšanas, fiziskās aktivitātes un citus ieradumus. No paša cilvēka neatkarīgs riska faktors ir iedzimtība – ja ir pirmās pakāpes radinieks ar 2. tipa cukura diabētu, tad risks saslimt ir būtiski palielināts, jo īpaši, – ja ir vēl kāds riska faktors. Ņemot vērā cukura diabēta saslimstības straujo pieaugumu, ikvienam ir svarīgi apzināt savu risku, pieņemt lēmumu un savlaicīgi rīkoties, lai izvairītos no saslimšanas ar cukura diabētu.”

Indra Štelmane vērš uzmanību – sabiedrībā palielinājusies informētība par dažiem diabēta saslimšanas riska faktoriem gados jaunāku respondentu vidū, tomēr joprojām nepietiekama izpratne par saslimšanas risku ir tieši gados vecākiem respondentiem. „Būtu vajadzīgas valsts mēroga programmas plašākai sabiedrības izglītošanai par cukura diabēta riska faktoriem, to novēršanas iespējām un ieguvumiem tad, ja cilvēki mazāk ar šo slimību saslimtu. Tā būtu iespējams mazināt aizvien pieaugošo saslimstību un saglabāt veselīgu sabiedrību.”

“Liela problēma cukura diabēta gadījumā ir ne vien pati slimība, cik tas, kādas veselības problēmas rezultātā var attīstīties ilgtermiņā,” ārstu atzīto atgādina farmaceite Juta Namsone.

„Cilvēkiem gados tā mēdz nebūt vienīgā diagnoze, bet gan kombinēties, piemēram, ar kādu sirds un asinsvadu slimību. Informācijai par ietekmējamajiem faktoriem ir būtiska nozīme, farmaceitiskajā aprūpē ar to dalāmies arī savā ikdienā. Savukārt, ja cilvēkam jau ir cukura diabēts, tad tieši informētībai un regulārai sadarbībai ar ārstu un farmaceitu ir liela nozīme.”