Varēja būt sliktāk: top notikumi medicīnā 2022.gadā

“2022.gadā izdevās panākt lūzumu un pārvarēt pandēmiju”, - tā, atskatoties uz veselības aprūpes darbību 2022.gadā, atzīmēja veselības uzņēmumu grupas "Repharm" padomes priekšsēdētāja vietnieks Dins Šmits. Viņš piedāvā arī savu TOP 5 notikumu medicīnā 2022.gadā.

1. Pārvarēta pandēmija

Pragmatiski sadarbojoties valsts, pašvaldību un privātajām veselības aprūpes organizācijām un sociālajiem partneriem, 2022.gadā izdevās panākt lūzumu un pārvarēt pandēmiju. Efektīva sadarbība ne vien ļāva nodrošināt zemus saslimstības rādītājus pirmajā Covid-19 vilnī un plašu vakcināciju, bet var kalpot arī par labu pamatu publiskās un privātās partnerības modelim nākotnes veselības aprūpē.

2. Medikamentu cenu striktais regulējums bremzē inflāciju

Ja kopējā gada inflācija ir 21,8%, pārtikai - pat 29,5%, komunālajiem pakalpojumiem - 44,4%, tad medikamenti ir tā kategorija, kas sakarsēto cenu lēcienu būtiski sabremzē (Centrālās statistikas pārvaldes dati 2022.gada novembrī). Cenu griestus stingri regulē Ministru kabineta noteikumi, kas neļauj pieaugt cenām patērētājiem un sekmē efektivitātes celšanu tirgotāju organizācijās. Tomēr riska zonā ir pieaugošās ražošanas un piegādes izmaksas, ko ietekmē gan augošās elektrības, gāzes un degvielas cenas, kā arī personāla algu inflācija. Svarīgākais būtu spert konkrētus soļus, kā caur recepšu medikamentu iegādes kompensācijas mehānismu atbalstīt iedzīvotājus, lai zāļu iegādes slogs mazinātos un to pieejamība pieaugtu.

3. Digitālā medicīna stagnē
Veselības aprūpē pasaulē aizvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām, kuru prasmīgs pielietojums ļauj sasniegt labākus veselības iznākumus. Jāsecina, ka Latvija šajā jomā arī 2022.gadā stagnē - nav izstrādātas pacientu elektroniskās kartes, līgumi par veselības digitalizācijas turpināšanu nav noslēgti, nākotnes virzība praktiskā līmenī - neskaidra.

4. Stratēģiskās rezerves jāstiprina

Karš Ukrainā un no tā ietekmes izrietošās sekas atklāja būtiskas nepilnības arī Latvijā: mūsu valstī stratēģiskās rezerves medikamentiem ir trūcīgas un iespējamas krīzes situācijas draud ar apgādes problēmām veselības aprūpes sistēmai. Tam pašlaik ir objektīvi iemesli - regulētās medikamentu cenas veicina izmaksu samazināšanu un attur no līdzekļu iesaldēšanas medikamentu uzkrājumos, reģionu slimnīcu tuvumā nav izveidotas drošas stratēģiskās zāļu glabātuves, savukārt Latvijā ražoto medikamentu (kas ir būtiski ārvalstu piegādes bloķēšanas gadījumos vai zāļu deficīta apstākļos) īpatsvars pašlaik ir neliels, taču ir cerība to pieaudzēt, paredzot atbilstošu sadaļu valdības deklarācijā ierakstītajā farmācijas nozares stratēģijā.

5. Uzlabojas personāla izglītošana un pakalpojumu pieejamība

Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu valstu, ir akūts ārstniecības personu trūkums. Īpaši izteikts tas ir noteiktu specialitāšu un reģionu griezumā. Pašvaldību un privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji pēdējos gados ir ieguldījuši būtiskus līdzekļus jauno profesionāļu (ārstu-rezidentu, farmaceitu) izglītībā, tādējādi papildinot cilvēkkapitālu un veicot nozīmīgas investīcijas veselības aprūpes nākotnē, kam ir īpaši nozīmīga loma veselības aprūpes pieejamībai Latvijas reģionos.

Ir virkne darbību, kas būtu jāveic Veselības ministrijai, lai stimulētu komersantu investīcijas personāla izglītībā un noteiktu specialitāšu ārstu pieejamībā. Pakalpojumu pieejamības uzlabošanai iedzīvotājiem būtu apsverama papildus ārstniecības un diagnostikas metožu iekļaušana rezidentūras pamata programmās.