Slavējam kāpostu! Kāpēc tas ir tik veselīgs?

Kāposta dažādās sejas

Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām

Kāposti ir vieni no biežāk lietotajiem dārzeņiem Eiropā. To dzimtene ir Eirāzija, bet lielākā daļa sugu cēlušās Vidusjūras apkārtnē, senie grieķi īpaši bija iecienījuši lapu kāpostus. Grieķiem kāposti bija skaidrības simbols, tos uzskatīja par aktīvu nepiedzeršanās līdzekli, kas palīdz saglabāt skaidru prātu. Grieķi kāpostiem piedēvēja arī dziedinošas īpašības, spēju sadziedēt ievainojumus, kā arī ieteica tos pret bezmiegu. Arī Senajā Romā kāposti bija lielā cieņā, tur bez lapu kāpostiem audzēja arī galviņkāpostus un kolrābjus. No grieķiem un romiešiem kāpostu audzēšanas mākslu pārņēma citas Eiropas tautas, piemēram, ķelti, no kuru vārda kap (galva) cēlies arī kāposta nosaukums.

Kāposts nebūt nav tikai tā lielā, gaišzaļā vai sarkanīgā cietā galviņa, kas prātā nāk pirmā, kad par šo dārzeni iedomājamies. Pie kāpostiem pieder vairāki mums tik ierasti dārzeņi.

Galviņkāposti veido galviņu, kura sastāv no kacena un lapām. Kacens satur daudz šķiedrvielu, tajā ir vismaz pusotras reizes vairāk cukura un C vitamīna nekā kāposta lapās. Sarkanie galviņkāposti ir bagātāki ar uzturvielām nekā baltie galviņkāposti – tajos ir vairāk ogļhidrātu, minerālvielu un C vitamīna (4 reizes vairāk nekā baltajos).

Virziņkāpostiem ir krokotas lapas un galviņas ir irdenākas nekā parastajiem galviņkāpostiem. Tajos ir salīdzinoši vairāk C vitamīna, karotīna un minerālvielu nekā baltajos galviņkāpostos.

Ziedkāpostu uzturā izmantojamā daļa ir neizplaukusī ziedkopa – galviņa. Ziedkāposti uzturvērtības ziņā ir vērtīgāki nekā galviņkāposti, jo satur vairāk vitamīnu un minerālvielu, sevišķi kāliju, fosforu, kalciju un dzelzi. Ziedkāposti ir viegli sagremojami, jo satur maz šķiedrvielu, tāpēc tos uzskata par diētisku produktu.

Brokoļi jeb sparģeļkāposti ir ziedkāpostu paveids – to galviņa veidojas no nepilnīgi attīstītiem ziedpumpuriem. Brokoļi veido 50–70 cm augstu lapu rozeti ar stublāju, kam galā atrodas irdena galviņa. Šie kāposti satur divas reizes vairāk C vitamīna nekā ziedkāposti.

Briseles kāposti (rožkāposti) atšķiras ar to, ka uz augsta stublāja (70–100 cm) veidojas daudzas mazas galviņas jeb rozītes (30–100 gab.). Rožkāpostos ir salīdzinoši daudz olbaltumvielu, minerālvielu, C vitamīna un karotīna.

Kolrābjiem ir apaļa vai plakana forma bāli zaļā vai sarkanīgā krāsā. Tie satur salīdzinoši daudz olbaltumvielu, minerālvielu (fosfors, dzelzs, kobalts) un šķiedrvielu.

Pekinas kāposti un Ķīnas kāposti ir salātiem līdzīgi kāposti. Tie satur salīdzinoši daudz C vitamīna.

Publicitātes foto.

Senatnē deficīts

Pēc uzturvielu satura visvērtīgākie kāposti ir ziedkāposti. To dzimtene ir Kipras sala, kur tos atrada senie romieši. Pēc tam Eiropa tos aizmirsa, lai no jauna atcerētos tikai 14.gadsimtā, kad tos atveda no austrumiem. Ziedkāposti Eiropā ilgi neveidoja sēklas, tāpēc tās tika vestas no Konstantinopoles. Sēklas ik gadu atveda uz Venēciju un Dženovu, no kurienes izsūtīja visām Eiropas pilsētām. Ziedkāposti tai laikā maksāja ļoti dārgi. Piemēram, Anglijā 17.gadsimtā par vienu ziedkāposta galviņu bija jāmaksā trīs šiliņi. Par tik lielu naudu varēja iegādāties trīs mērus kviešu. Ar laiku par ziedkāpostu sēklu īpašniecēm kļuva zemes, kurām bija piemērotas kolonijas šī dārzeņa audzēšanai. Piemēram, holandieši ar kāpostu dārziem pārklāja visu Labās Cerības ragu, ieguva tur sēklas un pārdeva tās Eiropā.

Kāpēc kāposti ir tik veselīgi?

Kāpostu uzturvērtību galvenokārt nosaka tajos esošie vitamīni (visvairāk – C vitamīns). Svaigi baltie galviņkāposti satur tikpat daudz C vitamīna, cik apelsīni vai citroni, bet Briseles kāposti un ziedkāposti – pat divas reizes vairāk. Kāposti izceļas arī ar augstu P vitamīna saturu, šajā ziņā ar tiem līdzinās vienīgi pētersīļi un spināti. Kāposti satur arī kāliju, kalciju, magniju, fosforu un dzelzi, kā arī pilnvērtīgas olbaltumvielas, kas regulē vielmaiņu. To zemās kaloritātes dēļ, kāpostus iesaka ārstnieciskajā uzturā, lai normalizētu ķermeņa masu. Kāpostos esošā viela sulforafāns sekmē sāļu, kancerogēno vielu un smago metālu izvadīšanu no organisma.

Svaigu kāpostu sulu izmanto kuņģa čūlas ārstēšanai. Kāpostus iesaka sirds slimniekiem pret aterosklerozi un cukura diabēta slimniekiem, savukārt skābētus kāpostus rekomendē pret žultsakmeņiem. Svaigas kāpostu lapas izmanto ilgi nedzīstošu brūču ārstēšanai. Uzturzinātnieki iesaka gadā apēst 40–45 kg svaigo kāpostu, lai sekmētu normālu vielmaiņu. Minerālsāļi, īpaši kālijs, ar ko kāposti ir bagāti, sekmē liekā šķidruma izvadīšanu no organisma. Turklāt kālijs nepieciešams muskuļiem, sirdsdarbībai un daudzu fermentu procesiem.

Kad izmantot kāpostu?

Kāposti sava lieliskā ķīmiskā sastāva dēļ organismam veselīgi un ārstnieciski ir ne tikai kā daļa no veselīga uztura. Tautas medicīnā tos kā pirmo palīdzību, līdz tiek pie ārsta, iesaka lietot dažnedažādām vainām. Lūk, neliels ieskats!

Pret angīnu. Angīnas gadījumā kaklam apliek viegli izdauzītas balto galviņkāpostu lapas un apsien ar vilnas šalli. Lapas maina ik pēc 2 stundām. Ja iekaisusi rīkle, kaklu skalo ar ūdenī atšķaidītu kāpostu sulu.

Pret bezmiegu. Miegu palīdz uzlabot svaigi spiesta kāpostu sula ar cukuru, kas sajaukta ar kāpostu sēklu novārījumu.

Pret bronhītu. Viegli izdauzītu balto galviņkāpostu lapu apziež ar medu un uzliek krūtīm.

Pret aizcietējumiem. Mīkstināt vēdera izeju palīdz silta skābēto kāpostu sula. Ja aizcietējums ir hronisks, brokastīs jāapēd paliela deva sīki sakapātu kāpostu un ābolu. Neko citu ēst nedrīkst. Efektīvs līdzeklis ir arī kāpostu sula.

Ja sāp muskuļi, izdauza lapu, uz dažām sekundēm iemērc karstā ūdenī, nosusina, sausu liek uz sāpošā muskuļa un apsaitē. Kad atdziest, nomaina.

Ja piepeši piemetas muguras sāpes, ko izraisījis nervu iekaisums, klāj uz sāpošās vietas sadauzītas lapas. Lapu apliekamie samazina tūsku, arī galvassāpes, zobu sāpes, izsitumu radīto niezi.

Pret zilumiem un sasitumiem liek klāt vēsas svaiga kāposta lapas. Kad tās sasilst, nomaina.

Mazuļa barošanas pārtraukšana ar krūti, mammām ir sāpīgs process, jo krūtīs joprojām veidojas piens. Tad talkā nāk kāposta lapas, ko ik pēc laiciņa liek uz krūtīm.

Īpaši veselīgi – skābētie kāposti

Kurš īsts latvietis gan nezina, kas ir skābēti kāposti? No angļu mēlē runājošām tautām visur pasaulē tos sauc par fermentētiem (raudzētiem) kāpostiem. Kāds labums mums no skābētiem kāpostiem?

Labvēlīgās baktērijas, daudzveidīgs spektrs. Labvēlīgo baktēriju ietekme uz mūsu veselību ir nenovērtējama. Disbakterioze (nelabvēlīgo baktēriju pārsvars) ne tikai rada klasisko vēdera pūšanos, diskomfortu, smaguma sajūtu, refluksu, aizcietējumus, caureju un citas ar gremošanu saistītas problēmas, bet arī ir cieši saistīta ar dažādu slimību ierosināšanu, tajā skaitā autoimūno slimību (celiakija, psoriāze, hipertireoze u. c.), dažādu alerģiju, ādas slimību (izsitumi, ekzēma, akne u. c.), hormonālo problēmu, garastāvokļa svārstību izraisīšanu. Nelabvēlīgās baktērijas ne tikai izstumj no ierindas labvēlīgās baktērijas, neļaujot tām pildīt to galvenās funkcijas – asimilēt, sašķelt un uzsūkt uzturvielas un trenēt imūnšūnas, kā arī piedalīties antiķermenīšu ražošanā. Šie sliktie iemītnieki rada labvēlīgu vidi toksīniem, novājina imunitāti, rada zarnu caurlaidību, šādā veidā izraisot it kā ar gremošanu nesaistītas, iepriekš minētās slimības. Skābēti kāposti satur ļoti daudzveidīgu labvēlīgo baktēriju spektru, un tieši šā iemesla dēļ skābētu kāpostu pozitīvo efektu jūt gandrīz jebkurš.

Imunitāte – tā kā apmēram 80% imunitātes atrodas gremošanas traktā un labvēlīgās baktērijas ir atbildīgas par imūnšūnu nobriešanu, kā arī labvēlīgas vides radīšanu spēcīgai imunitātei, ir tikai loģiski, ka vēlamies uzlabot savu zarnu mikrofloru un nodrošināt labvēlīgo baktēriju pārsvaru. Jo līdzsvarotāka zarnu mikroflora, jo spēcīgāka imunitāte! Tas nozīmē – mazāk saaukstēšanās, mazāk alerģiju un slimošanas kā tādas.

Uzlabo gremošanu – fermentētos produktos ir gremošanai tik ļoti nepieciešamie enzīmi (fermenti), kurus ražo pats organisms, taču dažādu apstākļu dēļ – stress, nesabalansēts uzturs u. c. – enzīmu sekrēcija var ievērojami samazināties, tāpēc enzīmiem bagāti produkti var ļoti atvieglot gremošanas procesus.

Organisma attīrīšana – labvēlīgās baktērijas ir lielisks toksīnu un smago metālu helators (saistās ar metāliem un neļauj tiem uzsūkties), kas palīdz attīrīt organismu no nelabvēlīgā piesārņojuma, vielmaiņas galaproduktiem un uzkrātajiem toksīniem zarnu traktā.

Cik daudz skābētu kāpostu lietot uzturā?

Uzsākot iekļaut uzturā fermentētus produktus, jābūt uzmanīgam, jo var parādīties dažādi simptomi – vēdera pūšanās, caureja, spazmas u. c. –, taču tā nebūt ne vienmēr ir slikta zīme. Strauji uzsākot lietot fermentētus produktus, dažādi gremošanas simptomi ir norma, jo tajos ir ļoti, ļoti daudz baktēriju, kuras, nonākušas gremošanas traktā, sāk mijiedarboties ar vietējiem iemītniekiem – tās var būt labvēlīgās baktērijas vai rauga sēne un citi nelabvēlīgi organismi. Vislabāk šos produktus iekļaut pakāpeniski, sākot ar pavisam nelielām devām, pat tējkarotei, un vērot simptomus.

Obligāti – bez etiķa!

Ir svarīgi atcerēties, ka, skābējot kāpostus, nevajadzētu izmantot etiķi, tas visas labvēlīgās baktērijas nogalina un galaproduktā probiotisko īpašību nemaz nebūs. Pareizais risinājums šajā situācijā ir izmantot sāls šķīdumu. No sāls šajā procesā nevar izvairīties, tādēļ, ja ir traucējumi ar ūdens izvadi, rodas tūskas, tad skābēti kāposti nebūs īstais produkts. Tomēr nevajadzētu uztraukties, ja ikdienā tas tiek patērēts optimālos daudzumos (vārāmā sāls ieteicamā deva ir ne vairāk kā 5 g dienā) un netiek lietoti dažādi pusfabrikāti (desas, gaļas izstrādājumi, zivju izstrādājumi). Kopējais sāls daudzums ēdienkartē nepārsniegs normu, un skābētos kāpostus var ēst droši, tādējādi rūpējoties par veselību.

Publicitātes foto.

Kāposts skaistumkopšanā

* Ja acis pietūkušas vai saraudātas – sadauza kāposta lapu, saloka to vairākās kārtās un klāj acu zonā no uzacs līdz pat vaigu kaulam, tur 10–15 minūtes.

* Sejas maskām – labi der samaltas vai sarīvētas kāposta lapas, ko sausai ādai samaisa ar olas dzeltenumu, bet taukainai – ar olas baltumu. Klāj uz sejas uz 20 minūtēm.

* Sausu sejas ādu var mitrināt katru dienu dzerot ar svaigu sulu, der arī kā komprese.