Veselības ABC. Kā izvēlēties apavus?

Ieskats vēsturē

Pirmie apavi radušies jau ļoti sen, to zīmējumi ir saglabājušies uz alu sienām. Tie bija vienkārši un veidoti no jēlādas, bieži vien ar visu dzīvnieku spalvu. 4000 gadu pirms mūsu ēras ledus laikmeta apdzīvotās vietās parādījās pirmie pēdu aizsargi. Arheologi vēsta, ka Senajā Romā tika izmantoti mīksti ādas gabali. No trešā līdz pirmajam gadu tūkstotim vairākas civilizācijas visā pasaulē izmantoja ādas sandales. Pirmajā gadu tūkstotī romieši sāka valkāt sandales ar platformu, kas veidota no koka vai korķa. Ap pirmo tūkstošgadi mūsu ērā kurpes un sandales sāka valkāt arī Eiropā, taču tās bija rupji veidotas un neērtas. 12.–13.gadsimtā parādījās pirmās modes tendences apavu attīstībā – tiem, ko gatavoja aristokrātijai un karaļnamiem. Apavu dizains akcentēja pagarinātu jeb izstieptu pirkstu daļu, tādējādi nosakot valkātāja statusu.

16.gadsimtā, attīstoties bagātajai sabiedrībai, iezīmējās plaši lietotu apavu modes tendences. 1533.gadā Francijas karaļa Henrija II sieva karaliene Katrīna de Mediči iepazīstināja pasauli ar augstpapēžu kurpēm. Katrīna kurpniekam pasūtīja kāzu kurpes, piekodinādama, lai tām būtu augstāks papēdis nekā pārējām galma dāmām, tādā veidā apliecinot savu statusu. 1789.gadā Franču revolūcija iezīmēja vīriešu un sieviešu augstpapēžu kurpju beigu laiku, modē ieviešot «tuvāk zemei» kurpju dizainu.

1800.gadā pirmo reizi tika veidotas kurpes, kas individuāli pielāgotas katrai pēdai. Līdz tam laikam katru no kurpēm varēja vilkt abās kājās (tā dēvētās taisnās kurpes). 1883.gadā afrikāņu-amerikāņu izgudrotājs Jans Ernsts Matzeligers radīja pirmo automatizēto kurpju izgatavošanas mašīnu, un 1888.gadā Amerikā atvēra pirmo augstpapēžu kurpju fabriku. Pēc gada īru izcelsmes amerikānis Hamprijs O’Salivans patentēja gumijas papēžus kurpēm. 1917.gadā Amerikā uzsākta auduma kurpju ražošana ar gumijas zoli. Viegluma un klusuma dēļ, tās nodēvēja par «sneaker» (tulkojumā – klusi pielavīties), kas mūsdienās pazīstamas kā teniskurpes. Sākotnēji tās valkāja bērni un tenisa spēlētāji. Kopš 1950.gadiem apavu izgatavošanā izmanto dažādus materiālus – uzlabotu gumiju, plastmasu, sintētisko audumu un citus, kas kalpo par pamatu dažādu dizainu, formas un veidu apavu radīšanai.

Mūsdienās, strauji mainīgās modes laikmetā, kad cilvēka radošajām izpausmēm nav robežu, modes mākslinieki rada ne tikai ērtas un elegantas kurpes, bet arī īstus avangarda mākslas darbus.

Rūpīgi jāuzmēra!

Veikalā izvēlo kurpi vai zābaku jāpaņem rokās, rūpīgāk jāizpēta iekšpuse un apdare. Taču vairākas detaļas, kas nosaka apavu kvalitāti, ir mūsu acīm slēptas. Ļoti būtiski, no kāda materiāla izgatavota saistzole, kas atrodas starp apava apakšējo zoli un iekšzoli. Tajā ir iestiprināts metāla supinators, kas notur apava formu velves daļā un arī kurpes papēdi. Tāpēc saistzolei jābūt stingrai, tā nedrīkst locīties, citādi nenoturēs papēdi.

Kurpes, zābaki vai sandales pirms iegādes noteikti jālaiko, turklāt abām kājām. Parasti veikala plauktā esošo kurpi jau ir laikojuši vairāki, līdz ar to apavs ir padevies platumā, kļuvis ērtāks. Kad kājas apautas, jāpastaigā pa veikalu. To, kādi ir apavi, jūt, tikai staigājot! Nekādā gadījumā nedrīkst pirkt, ja kājas lielais pirksts atduras pret apavu purngalu. Kurpi platumā vēl var pastiept par kādu milimetru, bet garumā – ne. Apavi, kas ir tieši laikā, nonēsāsies lēnāk nekā šaurie.

Slikta lieste

Gadās, ka veikalā laikojot kurpes un tajās jūtoties kā spīlēs, iesaucamies – vai, cik slikta lieste! Lieste ir nevis slikta, bet tā neatbilst pircēja pēdas platumam. Tiesa, dažkārt grēko arī apavu ražotāji, piemēram, 36. izmēra augstpapēžu kurpēm pieliekot papēžus, kas paredzēti lielākam izmēram. Tādā gadījumā valkātājas kājas slīdēs uz priekšu un šķitīs, ka lauž pēdu.
Jāpievērš uzmanība arī kurpju vai zābaku oderei papēža daļā. Ja izmantots audums, nevis āda, tas ļoti ātri nodils un noberzīs papēdi.

Komforta apavi

Būtībā tie ir visvienkāršākie ortopēdiskie apavi, kuru ražošanā ievēroti visi pēdu darbības biomehānikas principi. Arī daudzi sporta un pārgājienu apavi, alpīnistu zābaki veidoti pēc tiem. Apavu iekšpusē papēža daļā ir jau rūpnieciski iestrādāts neliels pacēlums, apmēram 2–3 cm augsts. Lai nodrošinātu tiešām patīkamu sajūtu, valkājot apavus, tajos iestrādāta ortopēdiskā zole ar garenvelves kompensāciju – supinatoru. Apaviem ir apaļš purngals, lai, ejot vai skrienot, būtu vieta pirkstiem. Ievērots princips, lai apavos paliktu vietiņa no kājas garākā pirksta līdz kurpes vai zābaka sienai.

Šādus apavus var nopirkt specializētajos veikalos. Cilvēki nereti baidās no nosaukuma – ortopēdisks, iedomājas, ka tad apavi būs kaut kas liels, šausmīgs, neglīts, ko nevarēs valkāt. Tāpēc tagad tiem dots cits nosaukums: komforta apavi. Un arī šo apavu ražotāji seko modes tendencēm!

Ortopēdisko apavu izgatavošanā ievēroti šādi principi:

* Apavu iekšpusē papēža daļā iestrādāts neliels – 2–3 cm augsts – pacēlums.

* Apavos iestrādāta ortopēdiskā zole ar garenvelves kompensāciju – supinatoru. Dzīvē tas izskatās kā delfīnveida izaugums kurpes vidusdaļā. Uzvelkot šādus apavus, pēdas jūtas samīļotas.

* Vienmēr ir pusapaļš purngals, kas rūpējas, lai pirksti nav saspiesti.

* Izgatavoti no dabiska (ādas, korķa) vai jaunajiem sintētiskajiem materiāliem, kas ļauj pēdai elpot.

* Papēža daļā iestrādāta tā dēvētā antišoka sistēma, kas pēc iespējas samazina triecienu ne tikai uz papēdi, bet arī mugurkaula jostas daļu.

Publicitātes foto.

Augsti papēži

Nav viennozīmīgs uzskats par to, cik augstas kurpes jāvalkā, un katram tas jāizvērtē pašam. Pastāv uzskats, ka optimālais papēžu augstums ir septītā daļa no pēdas garuma, tas ir, 3–4 cm. Līdz ar to augstākus papēžus mediķi, sevišķi tie, kas pārstāv ortopēdijas nozari, iesaka vien īpašiem notikumiem un uz dažām stundām. Lai neizaicinātu likteni un neradītu veselības problēmas. Kas notiks, ja ilgstoši valkās augstpapēžu kurpes?

Mainās stāja. Augsti papēži palielina spiedienu uz pēdas priekšējo daļu. Lai saglabātu līdzsvaru, valkātājai jāpielāgo šim spiedienam sava stāja – ķermenis tiek saliekts uz priekšu. Ilgstoši nēsājot augstpapēžu apavus, pēc noteikta laika stāja mainīsies.

Muskuļu un muguras sāpes. Pareizi veidots mugurkauls veido izliekumus, kas pasargā no vibrācijām, kas rodas kustoties un staigājot. Augsti papēži šos izliekumus izlīdzina un maina to pozīciju, kā rezultātā mainās arī stāja un var sāpēt mugura.

Kāju pirkstu un potīšu sāpes. Tāpat augstpapēžu apavi palielina spiedienu uz kāju pirkstiem un potītēm. Tos nēsājot ilgstoši, var traumēt potīšu locītavas un radīt muskuļu iekaisumu vai sabiezējumus uz kāju pirkstiem vai pēdām.

Sāpes. Saspiesti kāju nervi var izraisīt spēcīgas sāpes, kas ilgtermiņā var radīt nopietnas veselības problēmas.

Kaulu plaisas. Regulāri valkājot augstpapēžu kurpes, pēdas kaulos var rasties plaisas, kas var izraisīt kaulu lūzumus.

Ahilleja cīpsla. Ja sieviete bieži staigā augstpapēžu kurpēs, var būt problēmas ar Ahilleja cīpslu – tā saīsinās.

Pirkstu deformācijas. Rodas arī pirkstu deformācijas – īkšķa kauliņš izliecas uz āru, izveidojot tā saucamo greizo jeb šķībo īkšķi. Bet locītava starp īkšķi un pleznas kaulu kļūst sāpīga, apgrūtinot apavu pielaikošanu un valkāšanu.

Vai viss minētais attiecas arī uz platformu kurpēm? Jā, jo platformu zolei nav izteikts izliekums. Izvēloties tās, galvenais, lai kurpēm būtu izprofilēta iekšpuse – zem pirkstu pamatnēm vēlams būt pacēluma daļai. Tā rada atslodzi locītavām.

Ieteikumi sievietēm

Kā tad neapjukt lielajā veikalu piedāvājumā un izvēlēties apavus, kas ir maksimāli atbilstoši un nekaitē veselībai? Lūk, ceļvedis!

Vai apavu purngals un kape nezaudē formu. Ieģērbjot kurpi un palokot pēdu, purngalā nedrīkst palikt redzami locījumi, savukārt pēdu saturošajai kurpes kapei ir jābūt stingrai. Tā nedrīkst būt pārlieku mīksta, jo šāda kape drīz vien sagums un nomīdīsies.

Jāpielaiko apavi uz lielākās pēdas. Kaut tas izklausās visai amizanti, tomēr lielākajai daļai cilvēku viena pēda ir nedaudz lielāka kā otra.

Jānovērtē apavu stabilitāte. Izvēloties kurpes ar augstiem papēžiem, jāpaloka tie pacēluma daļā. Ja papēdis it kā paslīd uz aizmuguri, labāk atstāj šos apavus veikala plauktā.

Jānovērtē zoles lokanība. Pirms apavu iegādes vajadzētu virzienā uz augšu palocīt to zoli. Ja zole ir stīva un nelokās vai lokās nepietiekami, tas nozīmē, ka, staigājot šādos apavos, tiks traucēta normāla pēdas muskuļu darbība.

Nedrīkst izvēlēties pārāk ciešus apavus. Lai izvairītos no šīs situācijas, ar basām abām kājām jānostājas uz kartona gabala vai cita stingra papīra, jāapvelk pēdu kontūras ar pildspalvu un jāizgriež. Veikalā jāievieto sagatavotie šabloni izvēlētajos apavos, nesaliecot papīra malas. Ja tas neizdodas, labāk turpināt meklējumus.

! Vienīgais izņēmums varētu būt zamšādas apavi, jo tie tiešām ir visai elastīgi un maina formu, tādēļ pērkot būtu ieteicams izvēlēties kurpes, kas ļoti stingri piegulst kājai.

Jāpērk vakarā. Visam, arī apavu iegādei, ir savs īstais laiks. Jaunu apavu medībās vispareizāk būtu doties tieši vakarā, jo pa dienu kājas nogurst un uz vakarpusi var būt nedaudz pietūkušas, kā rezultātā mainās arī apavu izmērs.

Jāpārbauda apavu iekšzole. Apavu iekšzoles virsmai jābūt gludai, maigai, bez jūtamām šuvēm, mezgliņiem vai grubuļainām līmes atliekām.

Jāpastaigā pa cietu virsmu maksimāli daudz. Laikojot apavus veikalā, jāpastaigā ar tiem, lai pārliecinātos, ka tie der un ir ērti. Tas jādara pa cietu virsmu – paklājs nederēs, jo tas mīkstina triecienu, padarot jebkurus apavus šķietami ērtākus, nekā tie ir patiesībā.

Jāatstāj brīva vieta. Iegādājoties apavus ar sašaurinātiem purngaliem, jāpielūko, lai, ieģērbjot kurpē pēdu, purngala daļā paliktu brīvi 1–2 cm.

Jānovērtē lieste. Iegādājoties augstpapēžu kurpes, teju svarīgākais priekšnosacījums ir ērta lieste. Staigājot tajās, nedrīkst būt sajūta, ka viss svars tiek balstīts uz purngaliem, liekot kāju pirkstiem slīdēt uz priekšu.

Vīriešu apavi

Lai gan apavu dizains ir viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem, lai vīrietis tajos justos ērti, nepietiek ar skaistu apavu izskatu. Īpaši, ja jāizvēlas apavi gada aukstajai sezonai. Ieteikumi, kas palīdzēs izvēlēties:

* Rudens-ziemas sezona izvirza diezgan stingras prasības apavu ražotājiem. Kad kļūst aukstāks, ieteicams meklēt apavus ar noapaļotu purngalu. Modeļi ar šauru purngalu ir nepiemēroti pastaigām aukstā laikā, jo tie maina dabisko asinsriti pēdās un stiprina aukstuma sajūtu.

* Izvēloties ziemas zābakus ir lietderīgi iegādāties pat par vienu izmēru lielākus apavus. Ja zābaki ir cieši, sals kājas. Brīvākus apavus vienmēr lielā aukstumā varēs uzvilkt biezāku zeķi vai apavos ielikt speciālas siltinātās zolītes.

* Zelta likums, kas katram vīrietim ir jāzina, – apaviem ir jābūt izgatavotiem no augstas kvalitātes izturīgiem un uzticamiem materiāliem. Lai gan šādi apavi var būt dārgāki, tā ir sava veida garantija, ka tie būs izturīgi un ērti.

* Lai apavi kalpotu vairākas sezonas, jāpievērš uzmanība apavu kopšanai. Pareizi uzturēti apavi ne tikai kalpos ilgāk, bet arī saglabās savu labo izskatu. Jāizvēlas atbilstoši kopšanas līdzekļi.

Kā pareizi kopt?

Ielas apaviem ir nepieciešama regulāra kopšana – gluži tāpat kā sejas un roku ādai. Tie katru vakaru ir jānotīra, jāizžāvē, jāpabaro, kā arī ik pa laikam jānoklāj ar speciāliem aizsardzības līdzekļiem. Ja ievēro šos vienkāršos apavu kopšanas noteikumus, tie kalpos ne vienu sezonu vien.

Pirmapstrāde. Apavi, pirms tos sāk valkāt, noteikti jāapstrādā ar pretmitruma līdzekli – impregnētāju. Protams, ražotājs ir jau uzklājis atbilstošus krēmus, taču apavi pēc ražošanas uzreiz nenonāk pie īpašnieka, kādu laiku pastāv noliktavu un veikalu plauktos, kur āda vides ietekmē kļūst sausāka. Kad apavus pirmoreiz noklāj ar pretmitruma līdzekli jeb impregnētāju, tam jāļauj ievilkties vismaz 24 stundas.

Pēc pirmapstrādes apavi ar impregnējamo līdzekli jāapstrādā retāk – ja laukā līst lietus vai ir slapjdraņķis, pāris reižu nedēļā, ja sauss, reizi mēnesī.

Ikdienas rituāls. Zābaku un kurpju ikdienas kopšanas arsenāla neiztrūkstoša sastāvdaļa ir apavu krēms. Gluži kā zobu tīrīšanai vakaros, par ieradumu vajadzētu kļūt kurpju vai zābaku kopšanai un ieziešanai ar krēmu vai vasku. Tie gan labi aizsargā, gan baro, gan piešķir spīdumu.

Ziemā, kad uz pilsētas ietvēm sāk kaisīt sāls un smilšu maisījumu, kas nodara lielu kaitējumu apaviem, tie jātīra vēl rūpīgāk. Vakarā, atgriežoties mājās, zābaki vispirms jānoslauka ar drāniņu, lai noņemtu sāls maisījuma paliekas. Ja sāls ieēdies ādas porās, vajadzēs izmantot jaudīgāku «artilēriju» – apavu šampūnu vai apavu tīrīšanas putas. Šos līdzekļus ražo gan gludai ādai, gan zamšādai un nubukam. Apavu tīrīšanas putas it īpaši noderēs zamšādas zābaku un kurpju valkātājiem. Neiztikt arī bez šim apavu materiālam paredzētajām birstītēm, ar kurām iespējams gan uzbužināt zamšu, gan iztīrīt nelielus traipus un apavu salaiduma vīles. Brīdī, kad zamšādas apavi zaudējuši savu sākotnējo krāsu, var izmantot krāsas atjaunotāju.

Divi pāri. Lai zābakus vai kurpes ilgāk uzturētu nevainojamā kārtībā, vajadzētu būt vismaz diviem sezonas apavu pāriem. Kamēr viens žūst un atkopjas pēc valkāšanas, otru velk kājās un dodas ielās. Apaviem kaitējumu nodara arī valkātājs, piemēram, svīstot kājām, apavi kļūst mitri no iekšpuses. Lai to novērstu, var izmantot ieliekamās zolītes, kuras vakarā izņem un izžāvē.

Žāvēšana. Zābakus vai kurpes noteikti nedrīkst žāvēt uz radiatoriem vai karstas krāsns, jo tiks sabojāts gan materiāls, gan zole, kas var sākt plaisāt. Apavi jāžāvē istabas temperatūrā, ja līdz rītam nav izžuvuši, velciet otru pāri.