ASV un Ukraina paraksta vienošanos par derīgajiem izrakteņiem

Kijiva un Vašingtona bija tuvu vienošanās parakstīšanai februāra beigās, bet konflikts starp Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltajā namā nenobremzēja darbu pie dokumenta saskaņošanas.

Ukraina paziņoja, ka pēc ilgām sarunām ir nodrošinājusi savas svarīgākās intereses, tai skaitā pilnīgu suverenitāti pār saviem retzemju elementiem, kas ir svarīgi jaunajām tehnoloģijām un ir maz apgūti.

Tramps sākotnēji bija pieprasījis tiesības uz Ukrainas derīgajiem izrakteņiem kā kompensāciju par miljardiem ASV dolāru vērto palīdzību, kuru iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija nosūtīja Ukrainai pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma.

Ukraina pēc sākotnējās vilcināšanās ir pieņēmusi derīgo izrakteņu vienošanos kā veidu ASV ilgtermiņa investīciju nodrošināšanai laikā, kad Tramps mēģina krasi samazināt ASV drošības saistības pasaulē.

Paziņojot par vienošanās parakstīšanu Vašingtonā, ASV finanšu ministrs Skots Besents sacīja, ka tā parāda "abu pušu apņemšanos panākt ilgstošu mieru un labklājību Ukrainā".

"Šī vienošanās skaidri signalizē Krievijai, ka Trampa administrācija ir uzticīga miera procesam, kura centrā ir brīva, suverēna un plaukstoša Ukraina ilgtermiņā," sacīja Besents.

"Lai būtu skaidrs - nevienai valstij vai personai, kas finansējusi vai atbalstījusi Krievijas kara mašinēriju, nebūs ļauts gūt labumu no Ukrainas atjaunošanas," teica Besents.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs Kijivā paziņoja valsts televīzijā, ka vienošanās ir "laba, vienlīdzīga un izdevīga".

Šmihaļs ierakstā "Telegram" pavēstīja, ka abas valstis izveidos Atjaunošanas investīciju fondu, kurā katrai pusei būs 50% balsstiesības.

"Ukraina saglabā pilnīgu kontroli pār savu apakšzemi, infrastruktūru un dabas resursiem," sacīja Šmihaļs.

Premjers paskaidroja, ka Ukrainai netiks prasīts atmaksāt "parādu" par miljardiem dolāru vērtajiem ASV ieročiem un citu atbalstu kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma.

"Fonda peļņa tiks reinvestēta tikai Ukrainā," sacīja Šmihaļs.

Tramps sākotnēji bija pieprasījis derīgos izrakteņus 500 miljardu dolāru vērtībā, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Ukrainai sniegtās ASV palīdzības apjomu kopš kara sākuma.

Tramps ir izteicies pret drošības garantijām Ukrainai un ir noraidījis tās centienus pievienoties NATO. Tomēr Tramps trešdien sacīja, ka ASV klātbūtne uz vietas būs izdevīga Ukrainai.

"Amerikāņu klātbūtne, es domāju, atturēs daudzus sliktus aktorus no šīs valsts vai noteikti no rajona, kur mēs veiksim rakšanu," Tramps sacīja sava kabineta sanāksmē.