• Olita,
  • Rita,
  • Vita
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


14 mīti par veselīgu uzturu

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
BB.LV 16:41, 26.09.2022

Nereti gadās apmulst, kas tad ir veselīgi un kas nē, jo informācija ir tik dažāda, ka tu nespēj saprast, ko ikdienā likt uz sava šķīvja un kas kaitē vai nekaitē tavai veselībai?! Kopā ar uztura speciālistēm Alisi Kindzuli un Jutu Golubovu, iepazīsimies ar 14 populārākajiem mītiem un radīsim skaidrojumu, kā ir patiesībā?


Publicitātes foto.

Jo mazāk kaloriju, jo labāk

Nebūt ne. Tas ir mīts! Ar kaloriju skaitīšanu aizrauties nevajadzētu. Un vispār to ir ļoti grūti izdarīt. Varbūt kafejnīcā būs noradīts porcijas kaloriju daudzums, tad mājas apstākļos (ja gatavojam ēdienu paši), varam tikai minēt apēsto kaloriju daudzumu. Patiesība ir vienkārša. Ir jāuzņem tik daudz kaloriju, cik patērējam. Tad cilvēka svars būs nemainīgs. Vienīgi, ja gribam atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, mazāka kaloriju daudzuma uzņemšana, protams, sekmēs svara zudumu. Taču gribu uzsvērt, ka strigta sevis ierobežošana kaloriju uzņemšanas ziņā ilgtermiņā, nav ieteicama, jo ķermenis pieslēdzas tā saukātajam bada režīmam. Līdz ar to maksimāli vēlas saglabāt visu, ko tam dod ar pārtiku. Tas nozīmē, ka tiek palēnināta vielmaiņa - samazinās iespēja likvidēt uzkrātās rezerves. Lai labāk saprastu, ja strigta diēta ir devusi vēlamo rezultātu, svars ir nomests, un cilvēks atgriežas pie ierastajiem ēšanas paradumiem. Tad bieži vien notiek neizbēgamais – svars atgriežas ar uzviju. To neviens nevēlas. Labāk visu darīt mēreni, arī ieviest izmaiņas savā ēdienkartē. Visefektīvākais rezultāts būs tad, ja svaru samazināsiet gudri – konsultējoties ar speciālistu. Optimālais pieļaujamais svara zudums mēnesī ir divi līdz četri kilogrami. Protams, neaizmirstot, ka tas ir jāsavieno ar fiziskām aktivitātēm.

Dzīvesveids jāmaina pamazām

Taisnība, pilnīgi piekrītu! Nepazīstu nevienu cilvēku, kurš būtu radikāli mainījis dzīvesveidu īsā laikā. Ja tas ir izdevies, tad ilgtermiņā nestrādās. Ļoti labs piemērs ir sporta zāles un fitnesa klubi. Janvāra sākumā tajos ir cilvēku pieplūdums. Bet paiet mēnesis, divi, interesentu skaits strauji sarūk, jo cilvēkiem zūd motivācija. Ja ķermenim esam uzlikuši pārāk lielu slodzi, ātri nogurstam un atkāpjamies no sava sākotnējā mērķa. Būtu jāsaprot, kāda ir optimālā slodze, ko organisms spēj nest pārmaiņu vārdā. Ir jādomā par katru mazo nākamo soli un tikai tad par nākamo. Katrs mazais solītis jāsper mērķtiecīgi, apzinoties, kāds ir lielais mērķis. Ja uzreiz ķersimies pie lieliem mērķiem, tad tie var neizdoties, jo uz spēles ir likta pārāk liela ekspektācija. To var salīdzināt ar alkoholismu, arī šajā gadījumā jāsāk ar patēriņa samazināšanu. Uzreiz pilnīgi atsakoties no nelāgā ieraduma, vēlme pēc tā kādā brīdi būs vēl lielāka. Bažas ir tajā, ka radikālas izmaiņas, vai tās būtu uztura vai kaitīgo ieradumu paradumu maiņa, proporcionāli izraisa izmaiņas ķermeni un veselībā. Organismam nepatīk radikāla iejaukšanās ierastajā ritmā. To pašu varu teikt par drastiskām diētām.

Ieteicamas biežas un mazas ēdienreizes

Visdrīzāk jā, bet tiešām mazas. Lai cilvēks uzturētu optimālu enerģijas devu, viņam būtu jāēd ik pēc trīs, četrām stundām. Tāda ir rekomendācija no speciālistu puses. Tad cukura līmenis asinīs būs pastāvīgs un nemainīgs. Organisms jutīsies labāk. Ja ir iespējamas tik biežas maltītes, tad galvenais uzsvars ir jāliek uz to, ka jāsakārto ēdienreizēs uzņemamā uztura daudzums. Problēma ir tajā, ka cilvēks domā, ka tās piecas reizes dienā var ēst tādu kārtīgu pusdienu šķīvi. Nebūt ne. Jo biežāk ēdam, jo mazāku ēdiena daudzumu drīkstam uzņemt. Ne velti ir izveidojies standarts – trīs ēdienreizes un divas uzkodas dienas laikā. Ja esam paēduši, tad biežāk nemaz negribas ēst un iespējams, sanāk iztikt arī bez uzkodām. Tas ko noteikti nedrīkst pieļaut, ir izteikta bada sajūta. Tāda rīcība ne pie kā laba nenoved un vienmēr beidzas ar „pierīšanos” vakara stundās. Tāpat diskutabls jautājums ir par brokastu ēšanu – neēšanu. Nav svarīgi kādas ir brokastis, vai vispār ir un cikos. Svarīgas ir visas ēdienreizes un uzņemtās uzturvielas visas dienas garumā.

Diēta ar bezglutēna našķiem

Drīzāk nē un es vispār ieteiktu ar tiem neaizrauties. Par bezglutēna produktiem, man ir skarbs viedoklis, jo uzskatu tos tikai par šī brīža modes kliedzienu. Jāsaprot, ka bezglutēna produkti sākotnēji radušies kā risinājums jeb alternatīva cilvēkiem, kas pārtikas produktos nepanes glutēnu. Proti, glutēns ir graudaugu produktos (kviešos, rudzos un miežos) atrodama olbaltumviela, ko nepanes celiakijas slimnieki. Tas nozīmē, ka šādi produkti ir aktuāli tikai nelielai daļai iedzīvotāju. Cilvēki, kuriem nav alerģiju, uz bezglutēna pārtiku var nemaz neskatīties. Jo bieži vien izreklamētie bezglutēna vai beztauku produkti ir bagātināti ar cukuru jeb nevajadzīgām kalorijām. Turklāt tas ir mārketings - bezglutēna produkti parasti maksā ievērojami dārgāk par tiem, kas satur glutēnu. Tā vietā, lai aizrautos ar reklāmām, labāk izvēlēties vienkāršāko ceļu. Ja tiešām ir nepieciešamība pēc kāda našķa, tad veikalā varam izvēlēties žāvētus augļus vai augļu maisījumus. Mērenās devās varam atļauties arī tumšo šokolādi. Tāpat veselīgus našķus varam gatavot paši. Piemēram, auzu pārslu cepumus. To mīklai varam pievienot to, kas vislabāk garšo – banānu vai kādu citu augli. Pagatavošana ir gaužām vienkārša. Ja pērkam kaut ko veikalā, tad rūpīgi izlasām sastāvu, koncentrējoties uz to, vai tas tiešām jūsu organismam ir labākais.

Sulas un diētiskie dzērieni ir veselīgi

Dzert vai nedzert sulas, tā ir katra paša izvēle. Taču neredzu jēgu tās lietot, ja to vietā var apēst svaigu augli, kas būs daudz vērtīgāks. Jo ne sulas, ne mazkaloriju dzērieni nesatur šķiedrvielas. Sulas satur ogļhidrātus, tāpēc uzņemto kaloriju ziņā tetrapakās pildītās sulas var pielīdzināt ēdienam. Lai gan mēs skaidri zinām, ka no sulas paēdis nebūsi. Īpaši ar tām nevajadzētu aizrauties laikā, kad vēlamies samazināt svaru, nekas nevar vairāk veldzēt slāpes, kā ūdens. No pieredzes varu teikt, ka dzērieni, kurus pieskaita diētiskajiem, ar samazinātu cukura daudzumu, ir pat bīstamāki. Kādēļ? Jo lai iegūtu vēlamo garšu, lai produkts būtu garšas kārpiņām baudāmāks, tam klāt tiek pievienotas garšu pastiprinošas vietas vai slēptie kancorigēni. Vienmēr cilvēkiem iesaku izvairīties no produktiem, kur izmantoti vārdu savienojumi – lowfat– zems tauku daudzums, zems cukura daudzums, mazakloriju. Tas ir pirmais rādītājs, ka tur „kaut kas nav tīrs”, kaut kas no patērētāja tiek paslēpts. No saldajiem dzērieniem atzinīgi vērtēju smūtijus. Tas ir lielisks veids, ka cilvēks uzturā saņem tādus produktus, ko ikdienā nelieto un izvairās ēst tīrā veidā. Miksējot produktus, ar šādu kokteili varam uzņemt šķiedrvielas un vitamīnus. Protams, uzņemt augļus svaigā veidā, ir pats labākais, kā tikt pie vērtīgām uzturvielām.


Publicitātes foto.
Publicitātes foto.

Ūdens plastmasas pudelēs

Ja esat uz ielas un ir vēlme padzerties, noteikti iesaku nopirkt ūdeni plastmasas pudelē. Taču, cilvēki nesaprot, ka pārsvarā visas plastmasas pudeles ir lietojamas vienreiz. Ir pētījumi, kuros atklāts, ka plastikāta pudelē, kuras saturs izlietots, rodas bez mikroskopa neredzamas mikroplaisas. Tā ir lieliska vide, kur attīstīties bīstamiem mikrobiem. Pati ūdeni atkārtoti nepildu plastmasas pudelēs, jo neesmu pārliecināta par to, cik tas ir droši. Būtu priecīga, ja plastmasas pudeļu vietā, ūdens vai dzērieni tiktu pildīti stikla pudelēs. Pieļauju, ka kādu reizi var izmantot plastmasas pudeli atkārtoti, taču jāskatās, vai tai nav deformēta, tad noteikti tā kļūst veselībai kaitīgāka. Tāpēc atcerēsimies, ka plastmasas izstrādājumi jālieto pareizi. Tieši tad, ja lietojam tos nepareizi, pastāv lielāks risks, ka aktivizējas ķīmiskās vielas un plastmasa kļūst par draudu veselībai. Ko nozīmē pareizi? Plastmasas traukus nevajag mazgāt ar spēcīgiem tīrošiem vai antibakteriāliem līdzekļiem. Tāpat, nedrīkst aizmirst, ka pudeļu mazgāšana un atkārtota lietošana ārda pašu materiālu, no kā tā izgatavota. It īpaši, ja pudeles tiek mazgātas ar karstu ūdeni.Varam paši pavērot uz pudelēm esošo marķējumu, jo plastmasas traukus un citu iesaiņojumu pārtikas vajadzībām atkarībā no konkrētā materiāla marķē ar cipariem no viens līdz septiņi. Grafiski tie attēloti trijstūrīšos ar cipara vai burtu kombināciju. Cipars norāda uz iepakojuma materiāla veidu, bet trijstūra simbols paskaidro, ka tas ir reģenerējams vai pārstrādājams. Šādas zīmes uz iepakojuma parasti noder šķirotāju ērtībām, taču to arī pircējiem būtu noderīgi zināt. Lai mēs saprastu, kādā plastmasas iesaiņojumā pārtikas produkts ievietots, un izvairītos no riskantākajiem savienojumiem. Arī daudzkārt lietojamie plastmasas trauki, ja ir saskrambāti, mainījuši krāsu vai citādi bojāti, tie ir jāmaina pret jauniem.

Šķiedrvielas palīdz mazināt svaru

Tā ir patiesība, taču ir šķiedrvielas, ko organisms pārstrādā lēnāk. Šķiedrvielas cilvēka organismam ir nepieciešamas. Ir pat ieteikums, ka veselam cilvēkam dienā jāuzņem 30 – 35 grami šķiedrvielu. Ar šķiedrvielām bagātākie produkti ir pākšaugi (zirņi, pupas), linsēklas, auzu pārslas, sparģeļi, ziedkāposti, brokoļi, burkāni un citi. Patiesībā visi augu valsts izcelsmes produkti ir bagāti ar šķiedrvielām. No skolas sola zinām, ka šķiedrvielas veicina sagremotā ēdiena masas virzīšanos pa zarnām un novērš aizcietējumu veidošanos. Tāpat tās kavē cukuru un tauku uzsūkšanos, mazinot holesterīna izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās un aterosklerozes attīstību. Kā tās var palīdzēt cīņā ar lieko svaru? Šķiedrvielas piesaista ūdeni un gremošanas traktā uzbriest, nodrošinot sāta sajūtu ilgam laikam. Pēc šķiedrvielām bagātīgas maltītes ieturēšanas, būs ilgāka sāta sajūta - roka tik drīz nesniegsies pēc kādas uzkodas.

Ūdens jādzer, kad slāpst

Kārtējais mīts. Ūdens ir vitāli nepieciešams organisma funkcionēšanai, ūdens ietilpst katras šūnas sastāvā, ja šūnā ir nepietiekams ūdens daudzums, tai ir ierobežotas spējas veikt savas funkcijas. Realitāte ir tāda, ka ūdeni dzeram par maz, tikai slāpju gadījumā. Mums, speciālistiem ir jāvērtē, jāskatās kritiski, kas ir tas, ko cilvēks dzer. Sulas, saldinātie dzērieni, vai piena produkti ir pieskaitāmi pie ēdiena. Ja neliekam klāt cukuru, tad pie ūdens patēriņa daudzuma var klāt pieskaitīt tēju, protams, ja par to runājam mērenas devās. Optimālais ūdens daudzums, ko vajadzētu uzņemt ir 30-35 mililitri uz katru kilogramu cilvēka svara. Ja ūdens dzeršana sagādā grūtības, tad orientieris pēc kura varētu vadīties ir - 1 ūdens glāze stundā. Viegli atcerēties. Ūdenim jābūt visu laiku pieejamam. Ja dodamies ceļā – ūdens pudelei noteikti jābūt somā. Kā arī varam vadīties pēc urīna krāsas, lai saprastu vai pietiekami uzņemam šķidrumu, urīna krāsai ir jābūt bāli dzeltenai.

Kliju maize ir veselīga

Tā nebūs taisnība. Ēdot kliju maizi, mēs uzņemam ”tukšās kalorijas”. Jo kliju maizes cepšanā izmanto kviešu miltus, tāpēc tā ir tā pati baltmaize, ar izņēmumu –kurai tiek pievienotas klijas nelielā daudzumā.Tas nozīmē, ka šī maize strauji paceļ cukura līmeni un nesniedz ilgstošu sāta sajūtu. Jāatceras, ka vērtīgāka maize ir tā, kas cepta no rudzu miltiem. Izvēloties produktus, kuri satur kviešu miltus, priekšroku jādod pilngraudu kviešu miltiem, jo tajos būs saglabājušās šķiedrvielas. Ja runājam par pilngraudu miltiem, tad uzturā droši varam lietot arī pilngraudu makaronus. Tie radīs sāta sajūtu. Ja izvārot pilngraudu makaronus, tie sākotnēji liekas bezgaršīgi un neiet pie sirds, tad iesaku klāt pievienot kaut ko garšas dažādošanai. Piemēram, dārzeņus, sev iecienītus garšaugus, zivi, gaļu, mājās gatavotu tomātu mērcīti - tas viss noteikti uzlabos garšas buķeti.

Jogurts ir dabisks un nekaitīgs

Tā ir. Jogurts ir labs produkts, tas ir arī vērtīgs pienskābo baktēriju avots. Tikai!!! Ar uzsvaru, ka tas ir bezpiedevu jogurts, kam nav pievienots cukurs vai citas pārtikas piedevas garšas, krāsas, konsistences uzturēšanai. Tie visticamāk satur ievērojamu daudzumu cukura un to par labu atzīt nav iespējams. Vienā saldinātā jogurta iepakojumā cukura daudzums var sasniegt pat 40 gramus, kas pārsniedz dienā ieteikto cukura devu gandrīz divas reizes. Taču bezpiedevu jogurtu iesaku iekļaut ikdienas ēdienkartē. Veikalos to klāsts ir bagātīgs– grieķu jogurts, bifido, turku, islandesbiolakto. Atliek tikai izvēlēties. Ieteiktu tos lietot krējuma vieta, gatavojot svaigās mērcītes uzkodām un iejaukt salātos. Bezpiedevu jogurti viennozīmīgi satur mazāk tauku nekā krējums. Ja jogurts negaršo viens pats, tam varam pievienot klāt ogas, banānu vai kādu citu augli. Protams, arī bērniem saldināto jogurtu vietā vērtīgāks dot bezpiedevu jogurtu, kuram klāt pievieno to, kas katram garšo.

Jāatsakās no tauku lietošanas uzturā

Šo var nosaukt par izplatītāko mītu! Tas noteikti neatbilst patiesībai, jo cilvēka organisms bez taukiem nemaz nevarētu funkcionēt. Pēc ķīmiskās uzbūves taukus iedala piesātinātajos, nepiesātinātajos un polinepiesātinātajos taukos. Jautājums ir, kādās proporcijās šos taukus uzņemam? Piesātināto taukskābju avoti galvenokārt ir dzīvnieku valsts produkti (izņēmums palmu un kokosriekstu eļļa), mononepiesātinātotauksābju avoti galvenokārt atrodami augu eļļās (olīveļļa, rapšu eļļa), polinepiesātinātie – gan augu eļļās, gan treknajās zivīs. Zivis būtu ieteicams ēst divas reizes nedēļā. Lai gan izskan viedokļi, ka dažkārt brīvībā noķertajās zivīs konstatēti smagie metāli vai zivjaudzētavās audzētās zivis nav drošas ēšanai, par to nevajadzētu satraukties, joveikalā nopērkamās zivis ir drošas lietošanai pārtikā – kā svaigās, tā saldētās. Ja nav iespējas mieloties ar zivīm, tad pat tuncis konservu bundžā būs vērtīga pārtika. Tāpat no zivīm iesaku pārtikā lietot lasi, siļķes, foreli, makreli un reņģes. Jā, siļķe ir sālīta. Tāpēc, lai sāls daudzumu samazinātu, mēs to pirms lietošanas pārtikā varam noskalot.

Kartupeļi padara resnu

Nē, arī šim apgalvojumam nepiekrītu. Kartupeļi uzturā ir jālieto, jo tas ir mūsu – latviešu tradicionālais produkts, kas sniegs enerģiju un radīs sāta sajūtu. Salīdzinot ar rīsiem, griķiem vai citiem graudaugiem, kartupeļos ir mazāk kaloriju. Pats galvenais, kā mēs tos pagatavojam? Svarīgi atcerēties, vislabākais veids to lietošanai uzturā ir vārīti kartupeļi. Jo īpaši tagad, kad varam jaunos kartupelīšus vārīt ar visu mizu. Vai kopā ar citiem dārzeņiem – sagriezt gabaliņos, pievienot pavisam nedaudz olīveļļas un likt cepeškrāsnī. Bet cepot tos eļļā uz pannas vai fritējot, saņemam nevajadzīgas taukvielas. No tām būtu jāizvairās. Tāpēc, ja dzirdat, ka kāds gatavojas nomest svaru un pilnībā atsakās no kartupeļiem, kā galvenā vaininieka, varbūt lai pārskata savu ēdienkarti rūpīgāk.

Dūšīgu vecāku dūšīgi bērni

Tā, protams, nav taisnība. Ģenētiskās īpatnības var radīt noslieci uz aptaukošanos, bet tas nav spriedums, ka arī bērnam būs liekā svara problēmas visu dzīvi. Mans uzskats ir viennozīmīgs, vecāki ir atbildīgi par bērna veselību, par uzturu un priekšzīmi, kādu tie sniedz. Bērnam ir jāpiedāvā atbilstošs uzturs un porcijas lielums. Nav pareizi, ka vecāki uzliek uz šķīvja bērnam tikpat lielu porciju kā sev un vēl vēlas, lai tā tiktu izēsta. Arī tad, ja bērns redz, kā vecāki grauž čipsus un dzer kolu, bet bērnam saka, ka nedrīkst, tas nav taisnīgi. Ja nedos to viņam mājās, pie pirmās izdevības viņš atradīs veidu, kā pie tādiem našķiem tikt. Rādot labu piemēru, bērns noteikti tam sekos.

Atkarība no ēdiena

Ir pieņēmums, ka atkarība no ēdiena ir neārstējama. Mierinājuma rašana ēdienā, ir tikai kaut kādu problēmu sekas. Cēloņi ir jāmeklē citur. Kāpēc mēs ēdam, kad nejūtam izsalkumu? Vai tādā veidā sev kaut ko kompensējam vai apbalvojam? Kas, protams, nav pareizi ne teikts, ne darīts, jo rezultātā „apbalvojums” krājas vien liekajos kilogramos. Tās ir psiholoģisku apstākļu sekas, jo ikdienas stresa apstākļos nav viegli izvēlēties veselībai nekaitīgu pārtiku. Par laimi, problēmai ir iespējams rast risinājumu. Mēs varam aprunāties ar uztura speciālistu, un mainot ēšanas paradumus, iespējams mazināt ”atkarību” no neveselīgas pārtikas, kas, kā zināms, ilgtermiņā atstāj nelabvēlīgas sekas uz veselību.

Zināšanai:

Lai gan ievērojama daļa uztura speciālistu klientu ir cilvēki ar liekā svara problēmām, patiesībā profesija ietver daudz plašāku cilvēku loku. Savā praksē uztura speciālisti sniedz konsultācijas dažādās dzīves situācijās. Daži no piemēriem:
- sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā;
- sportistiem;
- dažādu saslimšanu gadījumos;
- sievietēm menopauzes vecumā;
- veģetāriešiem, lai tie uzņemtu pilnvērtīgu uzturu.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Ar ko jārēķinās «cepinoties» solārijā?

Mūsu klimata apstākļos bieži nesanāk izbaudīt saulainas dienas un tās trūkums izraisa melanholiju vai pat depresiju. Tāpēc daudziem solārijs ir alternatīva kompensēt saules trūkumu un uzlabot garastāvokli. Pēc lasītājas lūguma tapis šis raksts, doties vai nē uz solāriju. Kopā ar dermatoloģi Gerdu Pētersoni noskaidrosim, kādas sekas ādas veselībai var atstāt mākslīgais iedegums un vai brūnais ādas tonis ir tā vērts, lai eksperimentētu ar veselību?

Veselība Holesterīns – labais vai sliktais? Atšifrējam analīzes

Visvairāk aprunātais medicīnas termins – holesterīns. Un, jo vairāk mēs par to dzirdam, jo mazāk saprotam. Šajā jautājumā informācijas gūzma galīgi sajaukusi prātus. Kas tad īsti ir holesterīns?
Eksperts – kardiologs, medicīnas zinātņu doktors, profesors Jurijs Vasjuks.

Veselība Trešdien reģistrēts 541 Covid-19 gadījums un ziņots par mirušo (+INFOGRAFIKA)

Aizvadītajā diennaktī Latvijā kopumā reģistrēts 541 jauns inficēšanās ar Covid-19 gadījums un saņemta informācija par viena ar šo vīrusu inficēta pacienta nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Veselība Pagājušajā nedēļā stacionēti divi cilvēki, kuriem konstatēta gripa

Aizvadītajā nedēļā Latvijā saņemti ziņojumi par diviem stacionētiem pacientiem, kuriem laboratoriski apstiprināta gripa, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Lasiet arī

Sabiedrība Pirmdiena būs mākoņaina, vietām nedaudz snigs

Jaunā nedēļa Latvijā meteoroloģisko laika apstākļu ziņā sāksies pelēcīgu dienu - gaisa temperatūra svārstīsies ap nulli, debesis aizklās mākoņi, bet vietām iespējams neliels sniegs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Sabiedrība Kāpēc Latvija kļūst par trešās pasaules valsti? 5 mīti par Latvijas ekonomiku

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt, ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vai tie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Pasaule ISW: Krievi zina, ka nespēs liegt Ukraiņiem šķērsot Dņepru

Krievi zina, ka nespēs liegt Ukrainas bruņotajiem spēkiem šķērsot Dņepru, vēsta ASV Kara studiju institūts (ISW).