Vesels kā rutks

Melnais rutks (Raphanus sativus) ir pazīstams sakņaugs ar rūgteni saldu, vircotu garšu. Aso garšu tam piešķir ēteriskā eļļa un rafanols. Tas ir dārzenis, kas ienākas vēlu, tāpēc par uztura dažādotāju to parasti lieto rudenī un ziemā. Rutks bija pazīstams jau senajā Ēģiptē un ticis slavēts kā īpaši noderīgs veselības uzturēšanā. Leģenda vēsta, ka veselīgais skaistulis Apolons, jautāts par rutka vērtību, atbildējis, ka šī sakne ir vērta tik daudz zelta, cik sverot pati. Jāatzīst, ka svērt tā var gan 50 gramus, gan 5 kg atkarībā no šķirnes.

Redīsu dzimtas augs
Rutks ir redīsu sugas kultūraugs. Redīss ir krustziežu dzimtas augs un ēdams sakņaugs. Pie redīsu sugas pieder arī , kas ir redīsa pasuga. Kā kultūraugus audzē divas redīsu pasugas: dārza un rutkus.
Rutki botāniski ir tie paši redīsi vai otrādi un atšķiras no tiem galvenokārt ar veģetācijas perioda garumu, uzglabāšanas spējām un, protams, pēc izskata. Rutki ir divgadīgi augi, bet, ļoti agri sēti, mēdz izziedēt vasaras beigās, jo arī tie ir garās dienas augi (izziedēšana ir atkarīga arī no šķirnes). Mūsu iecienītākie melnie rutki veido apaļu vai ovāli apaļu sakni ar melnu mizu un baltu, stingru mīkstumu ar izteiktu rutku garšu. Šo garšu nosaka liels sēra savienojumu daudzumus, un tieši tādēļ rutki ir īpaši veselīgi.

Rutks – īpaši nieru veselībai
Tautas medicīna rutku ceļ slavas saulītē, jo tas līdz pret dažādām kaitēm. Rutkos esošās šķiedrvielas nodrošina liekā holesterīna izvadīšanu, tā rūpējas par galvas smadzeņu un sirds asinsvadu tīrību.
Rutki labvēlīgi ietekmē nieru, urīnpūšļa un žultspūšļa darbību. Jāatceras, ka nieres ir ļoti svarīgs ķermeņa atindēšanas orgāns. To darbība, sākot jau no 20 gadu vecuma, pakāpeniski pavājinās, tāpēc nieru darbībai nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, cenšoties sagādāt tām papildu atjaunošanās iespējas. Savukārt, virsnieru dziedzeros veidojas daudz aktīvo vielu – hormonu, kas sekmē sarkano asins ķermenīšu veidošanos kaulu smadzenēs, vai arī tiek izmantoti to enzīmu veidošanā, kuri iedarbojas uz asinsspiedienu. Limfātiskās sistēmas normāla funkcionēšana ir atkarīga no labas nieru darbības, kura regulē skābju un sārmu līdzsvara uzturēšanu asinīs. Ja asiņu pH līmenis pazeminās zem pieļaujamās robežas, tas kļūst bīstami veselībai. Pie labas nieru darbības tām katru minūti cauri izplūst apmēram 1250 ml asiņu. To var uzskatīt par kārtīgu slodzi, tāpēc jārūpējas, lai nieres nepārpūlētu un tās veiksmīgi darītu savu darbu. Pārslodzi rada uzturā lietotā dzīvnieku valsts barība, kura satur lielu daudzumu atkritumproduktu. Līdzsvaru var panākt, balansam lietojot atbilstošas kvantitātes un kvalitātes augu valsts uzturlīdzekļus, cenšoties saprātīgi ierobežot pārāk sāļus, saldus, asus un skābus vai ķīmiski konservētus ēdienus.

Universālais dārzenis
Melnie rutki palīdz atbrīvoties no smiltīm un akmentiņiem nierēs, žultspūslī un urīnpūslī, aktivizējot urīna izdalīšanos. Akmeņu gadījumos iesaka 2–3 mēnešus katru dienu lieto 200 ml svaigu rutku sulu. Var pievienot nedaudz sarkano biešu sulas. Lai īpaši neapgrūtinātu sevi ar sulas spiešanu, pēc senas receptes var sagriezt rutku plānās plāksnītēs un bagātīgi apbērt tās ar cukuru, kas izvelk sulu, pats iesūcoties rutkā. Iecukurotās šķēlītes var lietot arī dārzeņu salātos.
Reimatisma vai radikulīta gadījumā var apvienot ārīgu un iekšēju melnā rutka lietošanu: 3 daļas melno rutku sulas sajauc ar 2 daļām medus un 1 daļu degvīna, pieber nedaudz sāls. Ar šo maisījumu jāierīvē sāpošās vietas pēc pirts, bet vienu vai divas glāzītes jāieņem iekšķīgi. Asiņu tīrīšanai, kā arī mazasinības gadījumos lieliski palīdz vienādās daļās jaukta melno rutku, galda biešu un burkānu sula.
Rutka sastāvā esošais holīns sekmē fosfolipīdu veidošanos, kuri darbojas par hepatoprotektoriem, bet askorbīnskābe (C vitamīns) veicina glikogēna uzkrāšanos aknās, un tas viss kopā rūpējas par aknu veselību.
Pēc tautas nostāstiem, jaunās māmiņas rutku varot izmantot par piena izdali veicinošu līdzekli.

Sevišķi efektīvs – klepus ārstēšanā
Rutks ir arī populārs tautas medicīnas līdzeklis pret klepu. To lieto garā klepus, augšējo elpceļu iekaisuma, bronhīta, plaušu tuberkulozes gadījumā. Rutki medū ir tautas līdzeklis pie augšējo elpceļu iekaisumiem. Šim nolūkam gatavo rutka sulas un medus maisījumu proporcijā 1 pret 1. To var pagatavot dažādos veidos:

1) rutku sagriež gabaliņos, pārkaisa ar cukuru un cep cepeškrāsnī 2 stundas. Lieko šķidrumu nolej. Šāda sula ir piemērota bērniem. Lietošana: divas tējkarotes 3–4 reizes dienā pirms ēšanas un vakarā pirms gulētiešanas;

2) izdobj rutkam vidu, piepilda to ar medu, tas ātri sajaucas ar rutka sulu;

3) vairākus rutkus sagriež gabaliņos un aplej ar medu, pēc 8–10 stundām nolej sulu. Iegūto sulas un medus maisījumu var lieto kā atkrēpojošu līdzekli pret klepu, kā arī pret aizsmakumu. Lietošana: pa ēdamkarotei 3–5 reizes dienā.

Rutkiem ar medu piemīt pretiekaisuma, mīkstinoša un antibakteriāla iedarbība. Tie mazina iekaisuma radītās nepatīkamās sajūtas un simptomus. Rutki mīkstinoši un veicinoši iedarbojas arī uz gremošanas sistēmu.

Esi uzmanīgs!
Daudziem gremošanas orgānu slimniekiem rutki var radīt nopietnus gremošanas traucējumus un pat slimības uzliesmojumu, piemēram, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kuņģa un zarnu iekaisumu gadījumā. Tādēļ šie cilvēki rutku lietot nedrīkst.

Labumi rutkos
100 gramos rutku ir: 34–36 kcal, aptuveni 1,9 g olbaltumvielu un 6,7 g ogļhidrātu, 2,1 g balastvielu, 29 mg C vitamīna, nedaudz B grupas vitamīnu, 357 mg kālija, 35 mg kalcija, 22 mg magnija, 26 mg fosfora, 1,2 mg dzelzs.