VI: Slimnīcām nav motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā VI veica ārstniecības iestāžu atbilstības līmeņu izvērtējumu. Vērtējot iestādes, VI ņēma vērā pakalpojumu apjomu, specializāciju, vietu Hospitalizācijas plānā, nodrošinājumu ar resursiem, personāla resursus un uzņemšanas nodaļas darba nodrošināšanu. Vērtētas arī ķirurģiskās aktivitātes, dzemdību skaits, gultu noslodze, finansējuma apguve, VI saņemtās sūdzības un veiktās pārbaudes.

Pārbaudēs VI atklājusi vairākus riskus, piemēram, finansējuma pārmaksu, valsts pasūtījuma regulāru neizpildi, ilgstošas diennakts dežūras un daudzas darba vietas vienam speciālistam. VI norāda arī uz nesertificēto ārstu un rezidentu formālu uzraudzību un vadību, jo uzraugošie ārsti-speciālisti strādā vairākās darba vietās vai atrodas ilgstošā prombūtnē.

Pašlaik Latvijā ir 23 daudzprofilu slimnīcas, tikpat specializētās, to skaitā arī sanatorijas, kā arī astoņas aprūpes slimnīcas. No tām 26 ir iedalītas piecos līmeņos.

Patlaban Latvijā slimnīcas ir iedalītas piecos līmeņos. Pirmā līmeņa slimnīcas nodrošina darbību pamata profilos - terapijā un hronisko pacientu aprūpe. Tās ir Līvānu, Aizkraukles, Bauskas un Limbažu slimnīca, kā arī Ludzas medicīnas centrs.

Otrā līmeņa slimnīcas nodrošina darbību divos obligātajos profilos - terapijā un ķirurģijā-, un tajās papildu ir arī izvēles profili, piemēram, grūtniecības un dzemdību aprūpe. Otrā līmeņa slimnīcas ir Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīcas.

Trešajā līmenī pašlaik darbojas Cēsu klīnika, Madonas, Kuldīgas, Dobeles un apkārtnes, Jūrmalas un Ogres rajona slimnīcas, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, kurās pieejama aprūpe piecās obligāto jomu specialitātēs un neatliekamā palīdzība.

Ceturtā līmeņa jeb reģionālās slimnīcas ir Liepājas reģionālā, Daugavpils reģionālā, Ziemeļkurzemes reģionālā, Jelgavas pilsētas, Vidzemes, Jēkabpils reģionālā un Rēzeknes slimnīca. Tās nodrošina aprūpi 13 obligāto jomu specialitātēs un neatliekamo palīdzību.

Savukārt universitāšu klīnikas ir piektā līmeņa iestādes, nodrošinot aprūpi vismaz 21 obligāto jomu specialitātē un sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību. Katrai no šim slimnīcām iespējami arī papildu profili.

VI arī secinājusi, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcās ir zema operāciju un dzemdību aktivitāte, un tādēļ ārsti zaudē profesionalitāti. Turklāt mazs dzemdību un operāciju skaits norādot, ka attiecīgie speciālisti pa nakti šajās iestādēs nav nepieciešami.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka augstākais vidējais ķirurģisko skaits ceturtā līmeņa slimnīcās dienā pērn bijis Liepājas reģionālajā slimnīcā, kur dienā vidēji bijušas 15,6 operācijas. Vairāk nekā desmit operācijas veiktas arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Vismazāk operāciju bijis Jēkabpils reģionālajā slimnīcā - vidēji 4,21 dienā.

Savukārt otrā un trešā līmeņa slimnīcās veikto operāciju skaits kopumā ir zemāks. Visvairāk - vidēji 6,15 operācijas dienā - pērn veiktas Madonas slimnīcā, bet pārējās iestādēs tas nesasniedz četras operācijas dienā. Alūksnes un Krāslavas slimnīcās pērn šis skaits dienā vidēji bijis pat 0,94 un 0,65 operācijas dienā attiecīgi.

Vērtējot dzemdību pakalpojumu nodrošināšanu, VI norāda, ka atbilstoši OECD drošības rekomendācijām ārstniecības iestādei vajadzētu pieņemt 1000 dzemdības gadā, bet Latvijā šī prasība noteikta vismaz 500 dzemdību gadā.

Saskaņā ar NVD datiem ceturtā līmeņa slimnīcās pērn notikušas no 483 dzemdībām Rēzeknes slimnīcā līdz 1122 Vidzemes slimnīcā. Savukārt otrā un trešā līmeņa slimnīcās šajā ziņā līdere ir Jūrmalas slimnīca, kur bijušas 1677 dzemdības. Vismazāk - 242 - dzemdētājas aprūpētas Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā. 500 dzemdību slieksni nesasniedz arī Madonas slimnīca (318), Preiļu slimnīca (358), Ogres rajona slimnīca (465) un Kuldīgas slimnīca (489). Dobeles un apkārtnes slimnīcā notikušas 502 dzemdības.

VI norāda arī uz to, ka ir apdraudēta pakalpojumu kvalitāte un drošums, jo nav izveidotas profesionāļu komandas, sakārtoti procesi. VI uzskata, ka augsta līmeņa speciālists, kas nāk no universitātes līmeņa slimnīcas, nenozīmē to, ka sniegtais pakalpojums būs tikpat augstā līmenī citā slimnīcā, jo kvalitāti un drošību spēj nodrošināt vairāku faktoru kopums, tostarp speciālista kompetence, iestādes darba organizācija, komandas darbs un efektīva komunikācija, darba vide, pieejamās tehnoloģijas un regulāra apmācība darba vidē.

Turklāt pastāv risks, ka speciālists, kurš ikdienā nestrādā slimnīcā, nepārzina vai slikti pārzina slimnīcas procesus, iekšējās procedūras, nesaņem savlaicīgu informāciju par svarīgām izmaiņām, jaunumiem un nepārzina iekšējo komandas darbu, klimatu, reaģēšanas, komunikācijas mehānismu, īpaši neatliekamās situācijās. Tāpat kā risks šādos gadījumos ir nogurums un samazināta reaģēšanas spēja ārkārtas situācijā, aizkaitināmība komunikācijā, secinājusi VI.

VI izvērtējums arī liecina, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcās faktiski ir viens katras specialitātes ārsts, taču tajās nav noslodzes. Tai pat laikā šīs slimnīcas var maksāt vienam speciālistam vairāk nekā universitātes slimnīcas, un tādējādi notiek "tirgus kropļošana" darba samaksas jautājumā. Šie un citi faktori VI ieskatā arī veicina to, ka nav iespējams realizēt algu reformu.

Ņemot vērā iestāžu izvērtējumu, VI secinājusi, ka slimnīcas ir aprīkotas tehnoloģiski, izremontētas un renovētas, kā arī apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistiku līgumam ar NVD. Taču slimnīcās nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu, pacientu un motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus, neskatoties uz pieprasījumu. Tāpat pastāv problēma ar pacientu pārvešanu gan uz augstāka, gan zemāka līmeņa iestādi.

VI iesaka atslogot universitātes slimnīcas no pakalpojumiem, kas nav raksturīgs augstam slimnīcas līmenim. Tāpat šīm un ceturtā jeb reģionālā līmeņa slimnīcām nebūtu jāsaskaņo pacienta pārvešana turpmākai ārstēšanai teritoriālajā slimnīcā. Uz teritoriālajām slimnīcām VI aicina vairāk virzīt aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus.

Savukārt ķirurģiskās aktivitātes un dzemdībpalīdzība būtu jāvērtē atsevišķi katrai slimnīcai, ņemot vērā pakalpojumu pieejamību un personālresursus reģionā, norāda inspekcija. Tā iesaka arī trešā līmeņa slimnīcu pamatpakalpojumus papildināt ar visa veida aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem un attīstīt dienas stacionāra pakalpojumus.

Inspekcijas ieskatā, otrā līmeņa slimnīcās jāveido steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kuros nav nepieciešama anesteziologa diennakts dežūra. Tāpat esot jāvērtē nespecializētu slimnīcu attīstība apmēram 50 kilometru attālumā no Rīgas. VI iesaka katras slimnīcas attīstību vērtēt, balstoties uz specializēta personāla pieejamību, specializācijas iespējām, teritoriālajam novietojumam.

VI norāda, ka tā ir par kvalitāti veselības aprūpē, efektīvu personāla resursu izmantošanu un valsts budžeta efektīvu izlietojumu. Tāpat inspekcijas iestājas par mainīgo klientu pieprasījuma apmierināšanu, īpaši pieaugošo vajadzību pēc aprūpes, tai skaitā mājas aprūpes, aprūpes dzīves noslēgumā, paliatīvās aprūpes, geriatrijas pakalpojumiem. Pakalpojumiem jābūt tuvāk dzīves vietai, bet ne diennakts, un slimnīcu sadarbības tīklam jādarbojas praksē, uzskata VI.

Vienlaikus iestāde norāda, ka netiek plānota slimnīcu likvidācija, gultu skaita samazināšana un speciālistu pieejamības samazināšana.

Paredzēts, ka Veselības ministrijas darba grupa veiks datu apkopojumu par katru slimnīcu pēc noteiktas matricas, ņemot vērā Slimību profilakses un kontroles centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, NVD un inspekcijas datus, un izvērtēs katras slimnīcas atbilstību noteiktajam līmenim. Vēlāk sekos pakalpojumu izvietojuma pārskatīšana.

Iecerēts, ka ķirurģiskā profila pakalpojumi tiks koncertēti slimnīcās, kurās ir atbilstošs personāls un tehniskais nodrošinājums, lai pacients varētu saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu.

LETA jau vēstīja, ka valdība otrdien plāno diskutēt par iespējamām izmaiņām slimnīcu līmeņos. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jau iepriekš norādījusi uz šādu izmaiņu nepieciešamību.