Kur šovasar tīrākā un kur netīrākā jūra Latvijā?

Kā aģentūru LETA informēja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, kampaņas "Mana jūra" Zaļā ekspedīcija 30 dienu laikā ar brīvprātīgo dalībnieku iesaisti veikusi 44 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringus.

Šogad Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros 100 metros atrastas 306 atkritumu vienības, savukārt katrā pludmalē identificēti vidēji 33 dažādi atkritumu veidi. Tas nozīmē, ka piesārņojuma līmenis ir samazinājies par 8%, salīdzinot ar 2024.gadu, kad 100 metros pludmales tika konstatētas 334 atkritumu vienības.

Ulme atzīst, ka ir prieks, ka arī šogad turpinās pozitīvā tendence piekrastes atkritumu daudzuma samazinājumā, tomēr šīs sezonas rezultātus vēl vērtē piesardzīgi, ņemot vērā šīs vasaras specifiskos apstākļus.

Viņš uzsver, ka vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu laba jūras vides stāvokļa mērķus, tomēr ir gandarījus, ka pēdējos gados daudzviet piekrastē vērojami uzlabojumi - gan sabiedrības izpratnē un apsaimniekošanā, gan labiekārtojuma un atkritumu prevencijas pasākumu īstenošanā.

No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 77,6% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons - 8%, metāls - 4%, zemāk ierindojas gumija, stikls un keramika, pārtikas atkritumi, tekstils un apģērbs, koks un ķīmiskās vielas.

Savukārt atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi - 26,4%, plastmasas pārtikas iepakojumi - 12,3%, neidentificējamie plastmasas gabali - 12,1%, identificējamie papīra un kartona gabali - 7,2%. No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem deviņi ir plastmasas atkritumi.

Vērtējot pašvaldību griezumā, piesārņotākās pludmales šosezon ir Liepājā, kur konstatēti 839 atkritumi katros 100 pludmales metros, savukārt tīrākās - Limbažu novadā, kur piefiksētas 111 atkritumu vienības 100 pludmales metros.

Šogad, vērtējot individuālās pludmales, tīrāko pludmaļu saraksts ir sarucis, kopumā sasniedzot četru pludmaļu skaitu gandrīz 500 kilometru garajā Latvijas piekrastē. Tomēr neviena no pludmalēm joprojām neatbilst Eiropas Savienības Labas jūras vides stāvokļa kritērijiem. Limbažu novada Lauču akmens pludmalē bija 16 atkritumu vienības 100 metros, tai seko Abragciems ar 50 vienībām, Engures centra pludmale ar 75 vienībām un Ziemupe ar 77 vienībām.

Savukārt par šī gada vispiesārņotāko individuālo pludmali atzīta Liepājas Karostas pludmale, kur 100 metros pludmales tika konstatētas 1522 atkritumu vienības. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī Jūrmalas Majoru pludmale, kur 100 metros bija 848 atkritumu vienības, un Liepājas centra pludmale, kur 100 metros bija 754 atkritumu vienības.

Kampaņas laikā pirmo reizi veikts mezoplastmasas un plastmasas granulu monitorings Latvijas piekrastē. Plastmasas granulas tika konstatētas 16 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa laukumos, kopumā skarot jau 36% Latvijas piekrastes. Lai gan piesārņojuma apjoms pagaidām nav liels, iegūtie dati liecina, ka plastmasas granulu problēma ir aktuāla gan Latvijas piekrastē, gan visā Baltijas jūrā, atzīst Ulme.

Noslēdzot kārtējo ekspedīciju un vasaras monitoringu sēriju, Ulme pateicas sadarbības partneriem, kā arī "Mana jūra" ekspedīcijas dalībniekiem un brīvprātīgajiem, uzsverot, ka bez viņu atbalsta nebūtu bijis iespējams īstenot šī gada plānus.

Kampaņu "Mana jūra" īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds sadarbībā ar piekrastes aizsardzībā ieinteresētajām pašvaldībām un uzņēmumiem. Kampaņas "Zaļā ekspedīcija" vides izglītības aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas LIFE 2018. - 2020.gada projektā "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju".