Igaunijas aizsardzības ministrs ierosina ieviest nodevu kuģiem Baltijas jūrā

Intervijā, ko Pevkurs sniedza Tokijā, viņš norādīja, ka tiek apsvērti dažādi pasākumi zemūdens infrastruktūras aizsargāšanai, piemēram, sensoru izvietošana Baltijas jūrā, lai noteiktu enkuru vilkšanu, vai arī norobežojumu vai sienu izbūvi ap kabeļiem.

Kā vēl vienu iespēju Pevkurs minēja nodevas noteikšanu kuģiem, kas izmanto Baltijas jūru, kuras krastos ir astoņas NATO valstis un Krievija.

"Teiksim tā, dodoties uz lidostu, ir nolaišanās nodeva, ir lidostas nodeva, un tā tiek samaksāta biļetē," paskaidroja Igaunijas aizsardzības ministrs. "Tātad kādā brīdī varbūt pieredzēsim, ka, šķērsojot Dānijas šaurumus, uzņēmumiem būs jāmaksā, jo tā būtībā ir apdrošināšanas maksa par kabeļu bojājumiem."

Viņš piebilda, ka tiek izskatītas dažādas iespējas un reģiona valstīm būs jāvienojas par risinājumu.

Kā liecina Lielbritānijas bāzētās organizācijas "International Cable Protection Committee" dati, ik gadu pasaulē tiek bojāti ap 150 zemūdens kabeļu. Baltijas jūras zemūdens infrastruktūra tiek uzskatīta par īpaši neaizsargātu, jo jūrā satiksme ir intensīva un, kā liecina atsevišķas aplēses, ik dienu to izmanto pat 4000 kuģu.

Komentējot pēdējā laikā arvien biežāk notikušos incidentus ar kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā Pevkurs teica, ka oficiālā izmeklēšana turpinās, taču incidentu virkne norāda uz to kuģu koordinētu rīcību, kas atrodas Krievijas "ēnu flotes" sastāvā.

Jau vēstīts, ka svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā tika bojāts "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Saistībā ar šo incidentu Zviedrijas varasiestādes arestējušas sauskravu kuģi "Vezhen", kuram ir Maltas karogs. Bulgārijas kuģniecība "Navigation Maritime Bulgares", kas izmanto šo kādam Ķīnas valdības kontrolētam uzņēmumam piederošo kuģi, noliegusi apzinātu kabeļa sabojāšanu.

Tikmēr Zviedrijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos".

Neviena persona saistībā ar izmeklēšanu pagaidām nav aizturēta. Kuģa apkalpē ir astoņi Bulgārijas un deviņi Mjanmas pilsoņi.

Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.