Jelgavas novadā restaurēs seno Vilces muižu (+VIDEO)

Lai nodrošinātu drošu mācību vides pieejamību un vienlaikus saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, Jelgavas novada dome atbalstīja lēmumprojektu par finansējuma piešķiršanu Vilces muižas pils (pamatskolas) koka kāpņu atjaunošanai. Remontdarbu veikšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tiks piešķirti 15 426,87 EUR, izmantojot finansējuma pozīciju "Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem".

Lēmums pieņemts, balstoties uz speciālistu veiktu izpēti, kas liecina par kāpņu būtisku bojājumu - zaudētu nestspēju, trupes un koksngraužu radītiem bojājumiem, kā arī neatbilstību drošības prasībām. Kāpnes ir vienīgais savienojums no ēkas cokolstāva uz pirmo stāvu, pa kuru katru dienu pārvietojas 86 Vilces pamatskolas skolēni, tāpēc to funkcionalitāte ir kritiski nozīmīga.

Pašvaldība jau 2025.gada sākumā bija iesniegusi pieteikumu Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izsludinātajā Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas konkursā, taču, neraugoties uz projekta atbilstību konkursa kritērijiem, piešķīruma saņemšana nebija iespējama ierobežotā finansējuma un lielā pieteikumu skaita dēļ. Finansējumu šoreiz nodrošina pašvaldība, jo kāpņu atjaunošana ir steidzami veicams darbs.

"Vilces muižas ēka nav tikai vēsturiska būve - tā ir dzīva, joprojām aktīvi izmantota, kurā notiek mācību process. Šādos gadījumos kultūras mantojuma saglabāšana vairs nav tikai estētisks jautājums - tā kļūst par ikdienas funkcionalitātes pamatu. Pašvaldība apzinās gan ēkas arhitektonisko vērtību, gan skolēnu drošības nozīmi, tāpēc pieņemts lēmums rīkoties nekavējoties," norāda Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola.

Vilces muižas kungu mājas tagadējais apjoms izveidojies 19.gadsimtā, pārbūvējot sākotnējo 18.gadsimta celtni.

Vilces muižas kungu mājas celtniecība uzsākta Kristofa Dītriha Georga fon Mēdema (1721—1782) laikā, visticamāk 18. gadsimta 50.—60. gados, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu.

Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gadsimta 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas.

Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gadsimta sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela. Ievērojami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi — kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gadsimta otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gadsimta 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem.

1812. gadā pēc Karla Dītriha fon Mēdema nāves Vilces mantojums tika izlikts izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon Grothuss. 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adeleide Agnese Marija, kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un Montigališekas, Ērberģes, Lielplatones un Blankenfeldes muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon Hānu. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, ko 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks Jūliuss Dērings.

Vēlākie politiskie un sociālie satricinājumi būtiski ietekmējuši ēkas iekštelpas, taču, pielāgojot to skolas vajadzībām 1922.gadā, ēka saglabāta līdz mūsdienām. Neskatoties uz zaudētajām vērtībām, ēka joprojām glabā būtiskas liecības par saviem vēsturiskajiem slāņiem, tostarp cokolstāva velves, galvenās fasādes portālu, daļēji saglabātu plānojumu, kā arī atsevišķas mākslinieciski nozīmīgas sienu un griestu apdares atliekas. Jelgavas novada pašvaldība pēdējos gados ieguldījusi finanšu līdzekļus gan pētījumos, gan restaurācijā, veicot interjera izpēti, atsevišķu elementu konservāciju, tostarp verandas un sienu gleznojumu atjaunošanu.

Koka kāpņu izpēte, ko 2024.gadā veica ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, ir daļa no šīs plašākās iniciatīvas - saglabāt un atjaunot agrākās kungu mājas autentiskās detaļas. Balstoties uz izpētes rezultātiem, kāpņu atjaunošana tiks veikta, precīzi atkārtojot vēsturiskos apmērus un formas, iespēju robežās saglabājot arī autentiskos elementus. Atjaunošanas darbus plānots īstenot 2025.gadā, lai nodrošinātu skolēniem piekļuvi ēkas pirmajam stāvam drošos un sakārtotos apstākļos.