VVC vadītāja Inese Muhka: «Izjūtam apdraudējumu no Krievijas puses»‎ (+VIDEO)

"Riski noteikti ir, - ziņo Valsts valodas centra vadītāja Inese Muhka, - Teorētiski mēs esam pietiekami liela valoda uz pasaules valodu fona - viena no apmēram 200 pasaules valodām, kurā runā vairāk nekā miljons cilvēku. Vienlaikus mēs esam maza valoda, ja raugāmies savā valstī, un mums ir jābūt stipriem un jānosargā latviešu valoda, neļaujot citām valodām to pārņemt. Viens no veidiem, kā varam šo valodu nosargāt, ir nodrošinot latviešu valodas kā valsts valodas funkcionēšanu publiskajā telpā un sabiedriskajās jomās, vienlaikus saglabājot samērīgumu un ļaujot attīstīties arī citām valodām, kas šeit ir pastāvējušas".

"Visnotaļ nesen mēs visi piedzīvojām notikumu – uzskatāmu piemēru tam, par ko runāju, – kas, pieklājīgi izsakoties, nepatīkami pārsteidza, gribētos teikt, vairumu Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no tā, kādā valodā tiek runāts ģimenē. Tā sajūtu gamma, kādu Latvijai lojāli cilvēki pārdzīvoja, redzot un dzirdot, deputāta Aleksandra Rosļikova izpausmes Saeimas tribīnē, ir grūti aprakstāma – apjukums, dusmas, agresija, vilšanās, bezpalīdzība, arī bailes. Tas ir saprotami – ir aizskarts neaizskaramais. Taču vai pamanījāt, ka viena no lietām, kas, reaģejot uz šo notikumu, visbiežāk izskanēja krievu valodā viedokli paudošo vidē, bija – kauns un sveškauns? Tas nozīmē, ka mēs tomēr neesam galēji sašķelti, un, man gribas cerēt, – tas liecina, ka mums ir kopīga izpratne par mūsu valsts pamatiem. Plašāk komentēt šo notikumu pašreiz nevaru, jo VVC ir ierosinājis administratīvo pārkāpumu procesu. Arī Valsts drošības dienests ir reaģējis savas kompetences ietvaros. Gaidīsim, kādas būs procesu rezultāts".

"Mēs nevaram noliegt to, ka izjūtam apdraudējumu no Krievijas puses. Līdz ar to ir jāsaprot, ka šī noraidošā attieksme pret konkrēto valodu ir savā ziņā pamatota, bet, kā jau es teicu, par konkrētiem gadījumiem tā joprojām ir pašvaldību kompetence un atbildība. Ja tāds ir pašvaldības lēmums, tas ir likumam atbilstošs, un pašvaldība var pati noteikt, kādās valodās šī informācija ir izvietojama.

Ja runājam par dažādu valodu lietojumu kopumā – mēs esam viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm un atbilstoši kopējai kultūrtelpai ir pilnīgi normāli atbalstīt investīcijas un starptautisko tūrismu. Tādējādi, veicinot arī mūsu labklājību, mēs varam izmantot jebkuru no ES valstu valodām, lai sniegtu cilvēkiem nepieciešmo informāciju. Tā ir pilnīgi normāla prakse.

Arī citur pasaulē informācija pamatā ir tās valsts valodā, kuru mēs apmeklējam. Ļoti bieži ir informatīvās plāksnes vai QR kodi, kurus var noskenēt un izvēlēties jebkuru mums zināmu ES valodu", - tā I.Muhka.

I. Muhka ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu pedagoģijā, humanitāro zinātņu maģistra grādu filoloģijā un sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē. Tāpat I. Muhkai ir 10 gadu pieredze vadītājas amatā, ieņemot valdes priekšsēdētājas amatu Labklājības ministrijas valsts kapitālsabiedrībā “Šampētera nams”. Līdztekus vadītājas amatam I. Muhka vairāk nekā 16 gadus ir juridiskās latviešu valodas speciāliste un lektore, kas vada lekcijas dažādu juridisko profesiju pārstāvjiem un amatpersonām, sniedz atzinumus un konsultācijas par latviešu valodas un profesionālās terminoloģijas lietojumu juridiskajos tekstos un dokumentu noformēšanu.