Atbalsta Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un MI izmantošanas projektu

Likumprojektu pakotne izstrādāta, lai nodrošinātu Finanšu nozares digitālās noturības regulas (DORA) un Mākslīgā intelekta akta prasību piemērošanu finanšu tirgū Latvijā. Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma mērķis ir nodrošināt digitālās darbības noturību un mākslīgā intelekta izmantošanas drošību finanšu tirgū.

FM skaidro, ka finanšu nozare Latvijā ir pirmā joma, kur tiek ieviests atbilstošs regulējums mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanā, padarot to drošāku, efektīvāku un caurspīdīgāku. FM norāda, ka šis likumprojekts nodrošinās gan skaidrus noteikumus finanšu nozares uzņēmumiem, gan augstu aizsardzības līmeni finanšu pakalpojumu lietotājiem.

Likumprojekts nodrošina DORA prasību ieviešanu, tādējādi mazinot riskus, kas ir saistīti ar digitālo tehnoloģiju pastiprinātu izmantošanu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Risku mazināšana ietver finanšu tirgus aizsardzību no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumiem un kiberuzbrukumiem.

Tāpat DORA regulējums attiecas ne tikai uz finanšu tirgus dalībniekiem (kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām, maksājumu iestādēm un citām), bet arī uz mākoņpakalpojumu sniedzējiem, telekomunikāciju operatoriem, programmatūras izstrādātājiem un citiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekts nodrošina arī Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu, nodrošinot konsekventu un augstu aizsardzības līmeni mākslīgā intelekta izmantošanā gadījumos, ja finanšu tirgus dalībnieki pielieto mākslīgo intelektu, sniedzot finanšu pakalpojumus, norāda FM.

Latvijas Banka tiks noteikta kā atbildīgā iestāde par DORA un Mākslīgā intelekta akta prasību uzraudzību Latvijas finanšu tirgū. Likumprojektā norādīti finanšu tirgus dalībnieki, kuriem būs saistošas minēto regulu prasības, tostarp sankcijas par to pārkāpumiem. Likumprojekts paredz uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībnieki ievēro noteiktās prasības.

Latvijas Banka būs tiesības noteikt digitālās darbības noturības prasības informācijas apmaiņai, lai ziņotu par būtisku ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) saistītu incidentu, un kārtību informācijas reģistra datu saņemšanai par trešajām personām, kas sniedz IKT pakalpojumus.

Likumprojekts paredz, ka digitālās darbības noturības prasības tiek piemērotas alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam, aktīviem piesaistītu žetonu emitentam, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, apdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas starpniekam, centrālajam darījumu partnerim, centrālajam vērtspapīru depozitārijam, darījumu reģistram, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, konta informācijas pakalpojumu sniedzējam.

Tāpat digitālās darbības noturības prasības tiek piemērotas kredītiestādei, kredītreitingu aģentūrai, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kritiski svarīgu etalonu administratoram, maksājumu iestādei, pārapdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas starpniekam, privātajam pensiju fondam, tirdzniecības vietai, vērtspapīrošanas repozitorijam.

Savukārt vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības tiek piemērotas elektroniskās naudas iestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, dalībvalsts mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, Eiropas Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, maksājumu iestādei, nelielai un savstarpēji nesaistītai ieguldījumu brokeru sabiedrībai un nelielam privātajam pensiju fondam.

Latvijas Bankai būs tiesības piekļūt jebkuram dokumentam vai datiem jebkādā formātā, kurus kompetentās iestādes uzskata par nozīmīgiem savu pienākumu veikšanā, un saņemt vai noņemt to kopiju, veikt pārbaudes vai izmeklēšanu uz vietas, uzaicināt finanšu vienību pārstāvjus sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes, iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

Latvijas Bankai būs pienākums informēt Eiropas Centrālo banku par mākslīgā intelekta uzraudzībā identificēto informāciju, kas varētu būt noderīga kredītiestādes prudenciālajai uzraudzībai. Šāds informēšanas pienākums ir nepieciešams, jo sistēmiski lielo kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka.

Likumprojektā ir paredzēta naudas soda amplitūda, tādējādi nodrošinot iespēju piemērot pieļautajam pārkāpumam samērīgu un lietderīgu sankciju veidu, kā arī nodrošinot, ka soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomas tiesību aktu prasību izpildi.

Maksimālā par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai piemērojamā soda nauda ir līdz 35 miljoniem eiro, paredz likumprojekts.

FM norāda, ka šī iniciatīva ir solis pretī drošākam un modernākam finanšu tirgum Latvijā, nodrošinot, ka digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts tiek izmantoti atbildīgi un efektīvi, vienlaikus aizsargājot gan finanšu tirgu, gan tā lietotājus.

FM arī norāda, ka tika izvērtēta iespēja veikt grozījumus visos finanšu tirgus normatīvajos aktos, taču tika secināts, ka tas nebūtu lietderīgi, proti, minētās regulas attiecas praktiski uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas nozīmē to, ka attiecīgajos normatīvajos aktos tiktu dublētas virkne prasību, piemēram, deleģējumi Latvijas Bankai izdot savus noteikumus vai sankcijas un administratīvie pasākumi.

DORA regula harmonizē un konsolidē prasības attiecībā uz digitālās darbības noturību finanšu tirgus dalībniekiem. Savukārt Mākslīgā intelekta akts harmonizē mākslīgā intelekta izmantošanas noteikumus dažādās jomās, tostarp finanšu pakalpojumu jomā, nosakot vienotu tiesisko regulējumu visā Eiropas Savienībā.

Ar Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumprojektu saistītajā likumprojektu paketē atbalstīti grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Kredītiestāžu likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā.

Saistīto likumprojektu paketē atbalstītie grozījumi paredz pienākumu izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmas atbilstoši abu minēto regulu prasībām.

Paredzēts, ka visi likumprojekti stāsies spēkā nākamā diena pēc izsludināšanas, jo abas minētās regulas tiek piemērotas no 2025.gada 17.janvāra.