Saeimā virza tālmācības būtisku ierobežošanu pirmajās sešās klasēs

Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) aģentūrai LETA norādīja, ka patstāvīgs process, kas ir tālmācība, šajā izglītības posmā, ņemot vērā pasaules praksi un diskusijas, nav rekomendējams. Viņa pauda, ka 1.-6.klasē bērnam jāmācās pieaugušā klātbūtnē - vai tā ir skolas puse, vai vecāku puse, tādējādi stiprinot izglītību ģimenē.

Likumprojektā precizētas pieejamās izglītības formas, tādi jēdzieni kā tālmācība, kombinētās mācības, izglītība ģimenē, kā arī katrai formai uzlikts kvalitātes deleģējums.

Kā aģentūrai LETA norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), IZM aicina īstenot kvalitatīvu izglītību visiem skolēniem, tāpēc šobrīd parlamenta izvērtēšanai iesniegti likuma grozījumi ierobežot tālmācību tikai sākumskolas posmā - no 1. līdz 6. klasei, kad bērns ir tikko uzsācis skolas gaitas un ir būtiska viņa klātbūtne klasē un sadarbība ar skolotāju.

Daugavietis norāda, ka tiks saglabāti izņēmumi, piemēram, skolēniem ar intensīvu sporta režīmu, īpašiem talantiem, diasporai, kā arī diplomātu bērniem. Vienlaikus Daugavietis atzīmē, ka nevēlēšanās apmeklēt skolu emocionālu vai psiholoģisku iemeslu dēļ ir jārisina kompleksā pieejā, sadarbojoties vecākiem, skolām un pašvaldībām.

Viņš arī norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts par 1.-6. klases tālmācības ierobežošanu, pirms trešā lasījuma parlamenta deputātiem tiks piedāvāts lemt par pakāpenisku pārejas periodu. Šajā periodā plānots sagatavot atbalsta speciālistus, lai palīdzētu skolēniem pielāgoties klātienes mācību videi, norāda IZM parlamentārais sekretārs.

"Pašiem mazākajiem bērniem tālmācība nav piemērota viņu pašu labā - sešgadnieks nevar visu dienu viens mācīties pie datora. Viņiem ir nepieciešams vecāka vai skolotāja atbalsts. Turklāt šādā veidā nav iespējams pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes, apgūt grupu darbu un piedalīties sporta nodarbībās un fiziski izkustēties, kā arī tas vairo atkarību no digitālajām ierīcēm," pauž Daugavietis.

Zariņa-Stūre norādīja, ka likumprojekts uz 19.jūnija Saeimas sēdi vēl netiks virzīts.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā visiem skolēniem vislabāk būtu mācīties klātienē skolās.

Ministrijas ieskatā mācības klātienē nodrošina skolēniem iespēju socializēties, saņemt tūlītēju pedagogu un atbalsta personāla palīdzību, mācību līdzekļus. Tiesa, patlaban IZM nav nodrošinājusi vairākus priekšnosacījumus, lai visās skolās būtu pietiekams skolotāju un atbalsta personāla skaits, ir grūtības arī ar mācību līdzekļu nodrošinājumu.

Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.

2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēni, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina IZM apkopotā informācija.

Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā - par aptuveni 3000 skolēniem.

Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 11,3 miljoni eiro.

Tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.