• Alberts,
  • Madis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


IZM atkal apsver iespēju bērnus uz 1.klasi sūtīt sešu gadu vecumā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 12:29, 18.06.2025


Meklējot līdzekļu ietaupījumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkal apsver iespēju bērnus uz 1.klasi sūtīt sešu gadu vecumā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja izglītības ministre Dace Melbārde (JV).



IZM patlaban mēģina identificēt funkcijas, kas tai nebūtu jādara un būtu samazināmas, lai varētu rast finanšu līdzekļu ietaupījumu. Viena no diskusijām saistīta ar profesionālo izglītību, kur patlaban jāmācās četrus gadus. IZM skatās uz iespēju mācības organizēt "3+1" modelī, samazinot prasības un apjomu vispārējā izglītībā un dodot iespēju vispārējās izglītības apjomu apgūt tiem jauniešiem, kuri izlēmuši pēc profesionālās izglītības tomēr turpināt mācības augstskolā.

Liela diskusija ir arī par mācību gada sākšanu agrāk, no sešu gadu vecuma. Tas, kā skaidroja ministre, nozīmētu sinhronizāciju ar pārējo Eiropas izglītības telpu, kur bērni skolas gaitas sāk sešu gadu vecumā. Tas nozīmētu iespēju skolu beigt gadu ātrāk - 18 gadus veci jaunieši nevis turpinātu mācības, bet studētu augstskolā vai iesaistītos darba tirgū. Tas nodrošinātu vienu gadu ekonomijas, apgalvoja politiķe.

Viņa skaidroja, ka IZM, Finanšu ministrijas un sociālo partneru pārrunās tiek norādīts, ka līdzekļu ekonomiju iespējams nodrošināt, veicot sistēmiskas pārmaiņas, nevis samazinot pamatfunkcijas. Kopumā tā ir saimniecības izskatīšana, un patlaban Melbārde neredz iespēju lielai esošo līdzekļu ekonomijai.

"Mēs neredzam iespēju 2026.gadā savākt 22 miljonus eiro, neatsakoties no pašām būtiskākajām funkcijām," teica Melbārde, brīdinot, ka priekšā ir ļoti sarežģītas diskusijas.

Ja uz nākamo gadu jāietaupa 22 miljoni eiro, tad tas nozīmētu atteikšanos no "lielām pamatfunkcijām", piemēram, 9.klašu eksaminācijas, atbalsta sportam vai jaunatnes organizācijām. "Tās ir izvēles, ar ko jārēķinās. Mēs esam gatavi šos scenārijus nolikt uz galda, bet tā ir kopīga lemšana, vai tas tiešām sabiedrībai nesīs nepieciešamos ieguvumus," norādīja politiķe.

Viņa arī akcentēja, ka jārēķinās ar to, ka valsts ir iegājusi taupīšanas režīmā, kas nozīmē, ka nevar būt runas par papildu līdzekļiem atlīdzības kāpināšanai. Tomēr varot rēķināties ar līdzekļiem, kas ienāks sistēmā jaunās izglītības programmas ieviešanai.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Diplomāte pirmajā instancē uzvar ĀM lietā par līdzvērtīga amata nodrošināšanu

Diplomāte Kristīne Rimša pirmajā instancē uzvarējusi Ārlietu ministriju (ĀM) lietā par līdzvērtīga amata nodrošināšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Sabiedrība Aicina brīvprātīgos piedalīties Eiropas Savienības konkursā (+VIDEO)

Pasākums ir nozīmīga platforma, kurā topošie zinātnieki prezentē savus projektus.

Sabiedrība Latvija turpmāk neatzīs Krievijas pilsoņa pases bez biometrijas datiem

Lēmumam stājoties spēkā, Latvija pārtrauks vīzu izsniegšanu pasēs, kas nesatur biometrijas datus.

Sabiedrība Švinka: «Rail Baltica» projektā tiek meklētas izdevumu samazināšanas iespējas

Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanā tiek meklētas dažādas iespējas samazināt izdevumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Lasiet arī

Sabiedrība Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā noslēgsies 2025./2026. mācību gadā

Profesionālās atbalsta sistēmas izveide pedagogiem, darba samaksas palielināšana, risinājumi jaunu pedagogu piesaistei un profesijas konkurētspējai, latviska – vienota un iekļaujoša skola – pāreja uz izglītību valsts valodā, izmaiņas izglītības saturā, veicinot Latvijas ilgtermiņa drošību, iezīmē vienus no svarīgākajiem akcentiem, kas skar skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadā.

Sabiedrība Čakša pārdomājusi reorganizēt aģentūru

Ministre pieņēmusi lēmumu no reorganizācijas rīkojuma izslēgt Latviešu valodas aģentūru.

Sabiedrība LIZDA un IZM nenonāk pie vienota redzējuma par iemesliem finansējuma trūkumam

Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām ceturtdien puses nenonāca līdz kopīgam redzējumam par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam.

Sabiedrība Čakša skaidrojas, kāpēc augsta ranga IZM ierēdņi pēdējā laikā pamet darbu

Lielās pārmaiņas, kas iniciētas pēdējo četru gadu laikā, ir ļoti noslogojušas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbiniekus un radījušas lielu spriedzi, vienlaikus nav sniegts pietiekami liels atbalsts ilgstošā laika posmā, pauda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), skaidrojot darba attiecības pārtraukušo ierēdņu skaita iemeslus.