SEPLP ievēlē Braunu par Latvijas Sabiedriskā medija galveno redaktori

Brauna amata pienākumus sāks pildīt 1.jūnijā.

Lēmumu SEPLP pieņēma pēc tam, kad uzklausīja LSM valdi un Braunu.

Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas un to pārvaldības likumu sabiedriskā medija galveno redaktoru uz pieciem gadiem ievēlē SEPLP, bet amata kandidātu izvirza uzņēmuma valde.

Likums nosaka, ka galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā medija redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu un ir atbildīgs par sabiedriskā medija redakcionālajiem lēmumiem. Galvenais redaktors redakcionālo lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no sabiedriskā medija valdes.

Līdz ar jaunā LSM galvenā redaktora stāšanos amatā tiks likvidētas divas līdzšinējās amata vietas - Latvijas Televīzijas galvenais redaktors un Latvijas Radio galvenais redaktors.

LSM norāda, ka Braunai ir pieredze mediju nozarē - no reportieres darba līdz satura vadības procesu īstenošanai laikrakstā "Diena", Latvijas Televīzijas un TV3 Ziņu dienestos, kā arī pildot Latvijas Radio galvenās redaktores pienākumus. Viņa bijusi viena no žurnāla "Ir" dibinātājām, kā arī izveidojusi Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļu.

LSM atzīmē, ka par savu darbu Brauna saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp 2020.gadā ieguvusi Latvijas Žurnālistu asociācijas izcilības balvu kā gada redaktore.

Braunas kandidatūras virzīšanu atbalstījušas arī mediju nozares organizācijas. Latvijas Žurnālistu asociācija rekomendāciju vēstulē norāda, ka Braunai ir spēcīga izpratne par sabiedriskā medija misiju un lomu demokrātiskā valstī, savukārt Baltijas mediju izcilības centrs uzsver Braunas līdzšinējo ieguldījumu Latvijas Radio satura virzienu attīstībā, dažāda vecuma auditorijām paredzēta satura veidošanā un redakcionālās atbildības stiprināšanā.

Brauna uzsver, ka LSM tuvāko gadu galvenais uzdevums būs darīt visu iespējamo, lai Latvijā nosargātu demokrātiju un brīvību. Viņa atzīmē, ka brīvi mediji ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, bet šobrīd globālais konteksts - politiskie un mediju procesi - nav labvēlīgi ne demokrātijai, ne žurnālistikai.

"Ņemot vērā šo kontekstu, LSM ir kritiski svarīgi strādāt divos virzienos - viens ir sasniegt un uzrunāt iespējami plašu auditoriju, jo īpaši attīstot saturu digitālajā vidē, un otrs ir nosargāt sabiedrības uzticēšanos, vairāk pievēršoties un runājot ar tām sabiedrības grupām, kas pašlaik sevi LSM saturā neredz un LSM saturu maz izmanto," uzsver Brauna.

Pretendentus vērtēja atlases komisija astoņu cilvēku sastāvā - LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile, kura bija komisijas vadītāja, LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena un LSM valdes locekle personāla pārvaldības jautājumos Ilze Ogle, Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Jana Semjonova, Latvijas Radio 1. programmas direktore Inese Matjušonoka, Latvijas mediju ētikas padomes pārstāve Skaidrīte Lasmane, sabiedriskā medija ombuds Edmunds Apsalons un žurnāla "Ir" vadītāja Nellija Ločmele.

Novērotāju statusā komisijas darbam sekoja līdzi arī pārstāvji no sabiedriskā medija arodbiedrībām - Latvijas Radio arodbiedrības valdes locekle Evija Unāma un Latvijas Televīzijas arodbiedrības valdes locekle Dace Kokle.

Galvenā redaktora amatam tika piedāvāts atalgojums vismaz 6500 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Kopumā uz galvenā redaktora amatu bija pieteikušies astoņi pretendenti, bet uz konkursa trešo kārtu tika virzīti divi.

2024.gada aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un LTV apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāka 2025.gada 1.janvārī.