Delna: Saeimai būtu jāparedz iespēja iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumus anonīmi

Tāpat "Delna" norāda, ka būtu nosakāms pienākums izveidot anonīmai ziņošanai piemērotus ziņošanas kanālus.

Kā skaidro biedrībā, Trauksmes celšanas likums šobrīd neparedz iespēju iesniegt trauksmes celšanas ziņojumu anonīmi, kā arī pienākumu izskatīt anonīmi iesniegtus ziņojumus.

Lai gan arī anonīmu iesniegumu izskatīšana var veicināt iespējamo pārkāpumu novēršanu un var pastāvēt arī tādas ziņošanas sistēmas, kas pieļauj anonīmus ziņojumus, tomēr, lai persona varētu iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, tajā ir jāiekļauj ziņas par sevi - vārds, uzvārds, adrese, kā arī, ja nepieciešams, cita kontaktinformācija, skaidrots izvērtējumā.

"Delna" norāda, ka likums vienlaikus paredz, ka situācijās, kad persona tomēr ir ziņojusi par pārkāpumu, neievērojot šo nosacījumu, bet vēlāk ir identificēta kā trauksmes cēlējs, proti, sniegtā informācija atbilst visām trauksmes celšanas pazīmēm, uz to ir attiecināmas visas trauksmes cēlēja aizsardzības garantijas. Arī uz trauksmes cēlējiem, kas trauksmes cēlēja ziņojumu iesnieguši anonīmi, pretēji likuma nosacījumiem, var attiecināt trauksmes cēlēja aizsardzības garantijas situācijās, kad persona jebkāda iemesla dēļ pēcāk tikusi identificēta.

"Delnas" ieskatā, anonīma ziņošana nodrošina mehānismu informācijas atklāšanai tiem indivīdiem, kuri baidās no represijām vai uzskata, ka viņu identitātes aizsardzībai netiks pievērsta pietiekama uzmanība, un tādēļ citādi neuzdrošinātos celt trauksmi.

Lai gan anonīmai ziņošanai ir savi izaicinājumi, kas saistīti ar paša trauksmes cēlēja aizsardzību un nepieciešamo dialogu starp trauksmes cēlēju un tā ziņojuma saņēmēju, tie kopumā var tikt pārvarēti, izmantojot atbilstošus tehniskos risinājumus, uzskata biedrība.

Kā norāda "Delna", lai gan anonīmi ziņojumi var apgrūtināt pārkāpuma izmeklēšanu, tas nebūtu uzskatāms par iemeslu, lai šādus ziņojumus neizskatītu. Turklāt, ja anonīma trauksmes cēlēja identitāte tiek atklāta, viņam ir piešķiramas tādas pašas tiesības un aizsardzība kā citiem trauksmes cēlējiem, uzsver biedrība.

Izvērtējumā pausts, ka, lai gan nereti tiek izteiktas bažas, ka anonīma ziņošana var mazināt personiskās atbildības sajūtu un tādējādi veicināt nepatiesu ziņojumu sniegšanu, pētījumi un prakse liecinot, ka nenozīmīgi vai nepatiesi ziņojumi ir reti sastopami, arī gadījumos, kad tiek pieļauta anonīma ziņošana.

Jau vētīts, ka "Delna" un Valsts kanceleja šodien plkst.14 "Zoom" platformā prezentēs Trauksmes celšanas likuma izvērtējuma rezultātus, aģentūru LETA informēja "Delnas" pārstāvji.

"Delna" veikusi neatkarīgu izvērtējumu, kurā, balstoties uz 25 indikatoriem, analizēta likuma darbība - trauksmes cēlēju aizsardzība, ziņošanas kanālu funkcionēšana, kā arī mehānismi represiju novēršanai. Izvērtējuma izstrādei tikuši piesaistīti nacionāla un starptautiska līmeņa eksperti.

Kā ziņots, iedzīvotāju aktivitāte trauksmes celšanā kopumā vērtējama kā aktīva, liecina Valsts kancelejas sagatavotais informatīvais ziņojums, ko gada sākumā pieņēma zināšanai valdība. No 2019. līdz 2023.gadam saņemti 2314 iesniegumi, no kuriem 652 atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Visbiežāk ziņots par korupciju, līdzekļu izšķērdēšanu un nodokļu nemaksāšanu.

Lai gan piecos gados izpratne par trauksmes celšanu un tās būtību ir augusi, tā joprojām nav pietiekama, vērtē Valsts kanceleja. Kā viena no problēmām tiek norādīta atšķirīgā interpretācija kompetentajās institūcijās, piemēram, ne vienmēr ir viegli interpretējams, vai informācija gūta saistībā ar darbu vai nē.

Valsts kancelejai līdz augustam jāsagatavo un jāiesniedz valdībā grozījumus Trauksmes celšanas likumā, paredzot, ka trauksmes cēlēju kontaktpunktam jāuzrauga trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas efektivitāte un jābūt informētam par ziņojumu izskatīšanas gaitu un rezultātu, jānodrošina mācības par trauksmes celšanu, kā arī jāizskata trauksmes cēlēju ziņojumi, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija.