Gauss patlaban nesaredz darba vai biznesa iespējas Latvijā

Tomēr viņš piebilda, ja Latvija nākotnē augsts straujāk nekā citas Eiropas valstis, tad, iespējams, viņš varētu atrast "labu ideju".

Jautāts, vai prasīs kompensācijas izmaksu par atlaišanu no amata, Gauss norādīja, ka nevar atbildēt uz jautājumiem, kas skar līgumu.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka viņam nav noteikti ierobežojumi vai aizliegumi, kas liegtu strādāt pie konkurentiem.

Gauss arī sacīja, ka saglabās īpašumu Jūrmalā un kopīpašumu Rīgā, jo viņš šeit ir pavadājis 14 gadus.

Tāpat "airBaltic" bijušais vadītājs pauda uzskatu, ka viņa atlaišana nepalīdz "airBaltic" plānotajam akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), bet viņš ir pārliecināts, ka tas bija "ierēķināts". Viņš arī izteica cerību, ka IPO notiks, kā plānots.

VS.lv jau ziņoja, ka "airBaltic" padome pirmdien, 7.aprīlī, nolēma no amata atbrīvot Gausu. "airBaltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

Gauss aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka atlaišana no amata viņam bija pārsteigums, lai gan politiķi to jau kādu laiku pieprasīja.

Vaicāts, vai būtu ko mainījis savā darbībā, Gauss sacīja, ka "nē, es censtos vadīt uzņēmumu tādā pašā garā, jo arī šodien tas ir labs uzņēmums".

Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.

Vienlaikus "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" pagaidu padome nav lēmusi par kompensāciju izmaksāšanu Gausam un patlaban šādu jautājumu nav paredzēts iekļaut darba kārtībā.

Savukārt konkurss uz "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amatu, pēc Martinova teiktā, tiks izsludināts tuvākajā laikā.

Tāpat vēstīts, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc "airBaltic" potenciālā IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.