Valdība atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), aizstājot ārlietu ministri, valdības sēdē, norādīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) lūgusi šim jautājumam noteikt steidzamību un iekļaut to 27.marta Saeimas sēdē kā pirmo jautājumu.

Tāpat Kozlovskis norādīja, ka ĀM lūgusi turpmāk par likumprojektu atbildīgo noteikt ārlietu ministri.

Kozlovskis norādīja, ka pirms sēdes no Aizsardzības ministrijas (AM) saņemts precizējums likumprojekta redakcijā, lūdzot otrajā pantā, kur teikts, ka "Latvijas izvērtējumā nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām būtiski palielina aizsardzības spējas, kuras nav aizstājamas ar alternatīviem risinājumiem", svītrot vārdu "būtiski".

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norādīja, ka šādas redakcionālas izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā militāro padomu, konsultējoties ar militārajiem sabiedrotajiem un reģionālajiem sabiedrotajiem. "Skaidrs, ka tas palielina [aizsardzības spējas], bet nevajadzētu pārvērtēt, ka šeit nav citu spēju - citas spējas ir prioritāras, citas spējas ir svarīgas, tas, protams, iet kopsakarībā, " pauda Sprūds.

Aizsardzības ministrs norādīja, ka šis ir nozīmīgs solis, kas veikts, īstenojot reģionālu pieeju, četrām valstīm - Baltijas valstīm un Polijai koordinējoties un ievērojot visas starptautiskās normas, humanitārās tiesības.

Sprūds teica, ka ir jārada iespējas, lai bruņotie spēki ar šo iespēju stiprinātu savas aizsardzības spējas un Baltijas aizsardzības līniju.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) valdības sēdē pauda, ka tiks ņemts vērā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera prioritāšu saraksts, kas to kopā ar NATO sabiedrotajiem. Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka jābūt gataviem atbildēt uz jautājumiem, vai Latvija mīnas ražos pati, vai tās ražos Polija.

Siliņa norādīja, ka Latvijas aizsardzības industrija izteikusi interesi ražot šeit, un, viņasprāt, saņemot Saeimas mandātu vismaz pirmajā lasījumā, varēs sākt konsultācijas ar aizsardzības industriju par to, ko tā sagaidītu no valdības, un ko valdība sagaida no nozares.

Līdztekus premjere akcentēja, ka būtiski ir skaidrot sabiedrībai, ka mīnas netiks izvietotas tūlīt un tagad kaut kur Latvijas teritorijā, un tas neapdraudēs Latvijas cilvēkus. Tā ir vēl viena iespēja Latvijas rezervē, lai stiprinātu savas kaujas spējas, viņa sacīja.

Siliņa paļaujas, ka NBS īpašumā un plānos ir iegādāties tādas ierīces, kas ir viņu spēkiem atbilstošākās un vajadzīgākās, taču šādu juridisku šķēršļu noņemšana dod brīvas rokas NBS gadījumā, ja tiem ko tādu vajadzētu.

Reizē Siliņa atzīmēja - ja Latvijā ražotu sprāgstvielas, tas nenozīmē, ka tās tiktu ražotas tikai šādām mīnām. "Tad noteikti ir jārunā arī par citām vajadzībām, kas nav apveltītas ar tik daudz riskiem [..]," sacīja premjere, norādot, ka izstāšanās no konvencijas prasa zināmu laiku, tostarp vajadzīgas konsultācijas par to, kā strādāt kopā ar NATO sabiedrotajiem, kuri nav atsaukuši dalību konvencijā.

Premjere norādīja, ka ĀM un AM politiskā līmenī ir konsultējusies ar sabiedrotajiem un izskaidrojusi juridisko šķēršļu noņemšanas nepieciešamību.

Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu iesniegšanai parlamentā.

Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norāda ĀM.