• Adelīna,
  • Ilona
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Iespējams, Latvija atteiksies no kājnieku mīnu lietošanas aizlieguma

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 10:31, 18.03.2025


Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, informē Latvijas Aizsardzības ministrija (AM).



AM uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka ministrija nopietni izvērtē visas iespējas, lai stiprinātu Latvijas atturēšanas un aizsardzības spējas. Pēc Sprūda teiktā, ir jāgatavojas, ka Krievija turpinās radīt apdraudējumu reģionam, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies karadarbība Ukrainā.

Izstājoties no Otavas konvencijas, ir potenciāls nodrošināt pretkājnieku mīnu ražošanu un vienlaikus turpināt ievērot starptautiskās normas un humanitārās tiesības, un konsultēsimies ar sabiedrotajiem, klāsta Sprūds.

AM un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti un politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tikuši vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu.

Izvērtēšanas procesā secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde, savukārt reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā, norāda AM.

Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bijušas konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. Sabiedrotie esot pauduši izpratni par Latvijas iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas un apliecinājuši turpmāku sadarbību aizsardzības jomā. AM atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.

AM un Ārlietu ministrija cieši sadarbosies tālākajos procesa soļos, atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem un uzdevumiem, uzsver ministrijā, papildinot, ka likumprojektu skatīs Saeima, kas pieņems gala lēmumu par izstāšanos no konvencijas.

Ja likums par izstāšanos Saeimā tiek pieņemts, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs.

AM apliecina, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības. Jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un aizsardzības spēju attīstības prioritātēm. Daļa no munīcijas, ko bruņotie spēki jau ir iegādājušies un turpinās iegādāties, ir dažāda veida mīnas - gan prettanku, gan vadāmās pretkājnieku mīnas.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu.

Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Krievijas pilsoņiem liegs iegūt mantojumā Latvijā reģistrēto nekustamo īpašumu

Deputāti Saeimas Juridiskajā komisijā šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu, kurš paredz, ka Latvijā reģistrētu nekustamo īpašumu mantojumā varēs saņemt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi tikai līdz ceturtajai radniecības pakāpei ieskaitot.

Sabiedrība CVK: jaunās vēlēšanu zīmes ir daudz draudzīgākas vēlētājiem

Jaunās vēlēšanu zīmes ir daudz draudzīgākas vēlētājiem, otrdien žurnālistiem teica Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Sabiedrība Aicina KF pilsoņus nevilcināties ar dokumentu iesniegšanu

Līdz 2025.gada 30.jūnijam jāiesniedz dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tostarp arī apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi.

Sabiedrība Atbalstīja jaunus ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

Plānots, ka ierobežojumi neattieksies uz tām personām, kuras Latvijā saņēmušas Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajām prasībām.

Lasiet arī