Iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju

Kā liecina bankas Citadele "Pirktspējas noskaņojuma barometrs" dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīga - Latvijā un Lietuvā to norāda 51% aptaujāto, bet Igaunijā - 52%. Taču vienlaikus ceturtā daļa Baltijas iedzīvotāju prognozē savas finansiālās situācijas pasliktināšanos.

Kamēr vairāk nekā trešdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija saglabāsies nemainīga (Latvijā - 41%, Lietuvā - 39%), Igaunijā šis rādītājs ir zemāks - tikai 32%. Turklāt Igaunijā finansiālās situācijas ievērojamu pasliktināšanos prognozē 14% iedzīvotāju, kas ir izteikti vairāk kā Latvijā un Lietuvā, kur šādu viedokli pauž tikai 6% respondentu.

Pēdējos gados fiskālais atbalsts ekonomikai Igaunijā ir samazinājies, vienlaikus ievērojami pieaugot nodokļu sloga apmēram. Palielināts ir gan pievienotās vērtības nodoklis, gan uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, kas negatīvi ietekmējis patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu.

Lai gan algu stabilitāte dod zināmu drošības sajūtu, ekonomiskās nenoteiktības dēļ Baltijas valstu iedzīvotāji ir piesardzīgi attiecībā uz lieliem pirkumiem. Latvijā 26% aptaujāto norāda, ka nākamo trīs mēnešu laikā neplāno veikt nozīmīgus ilgtermiņa pirkumus, Lietuvā - 29%, bet Igaunijā - 35%.

"Aptaujas dati liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst arvien piesardzīgāki attiecībā uz savām finansiālajām perspektīvām. Lai arī algu līmenis lielākajai daļai cilvēku saglabāsies nemainīgs vai pat palielināsies, kopējais patērētāju noskaņojums liecina par bažām ekonomiskajā stabilitātē. Īpaši satraucoša ir situācija Igaunijā, kur pesimisms ir izteiktāks un vairāk iedzīvotāju sagaida finansiālās situācijas pasliktināšanos. Patērētāju piesardzība un atturība no lieliem pirkumiem var nozīmēt mērenāku ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē," barometra datus komentē bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Iedzīvotāju ekonomiskā uzvedība tuvākajā laikā var kļūt konservatīvāka - patērētāji, visticamāk, izvēlēsies atlikt lielākus pirkumus un rūpīgāk pārdomās savus tēriņus. Šāda piesardzība var ietekmēt dažādas nozares, īpaši mazumtirdzniecību un nekustamā īpašuma tirgu, kur lēmumi par iegādēm bieži vien tiek balstīti ekonomiskajā stabilitātē un nākotnes ienākumu prognozēs.