• Centis,
  • Gotfrīds,
  • Vents
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Āzijas valstu studenti dzīvošanai Latvijā tērē mazāk nekā studenti no Eiropas

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:18, 06.03.2025


Āzijas valstu studenti dzīvošanai Latvijā tērē mazāk nekā studenti no Eiropas, liecina Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".


Foto: LETA

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad veikts iepriekšējais pētījums, ārvalstu studentu izdevumi gan par dzīvošanu, gan studijām ir palielinājušies.

Vislielāko ārvalstu studentu izmaksu daļu veido studiju maksa, kas astoņu gadu laikā ir palielinājusies par 30%, sasniedzot 6676 eiro gadā. Pētnieki pieaugumu daļēji skaidro ar inflāciju, tomēr būtisku lomu spēlē arī pašas universitātes.

Visaugstākā studiju maksa ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur ārvalstu students maksā vidēji 11 000 eiro gadā. RSU ir vienīgā universitāte, kur studiju maksa ir augstāka par Latvijas vidējo, atzīmē pētnieki. Lielākā daļa citu augstskolu piedāvā studijas, kuru izmaksas svārstās no 2500 līdz 4500 eiro gadā.

2024.gadā tieši no ārvalstu studentu studiju maksas sasniedza 77,4 miljonus eiro.

Ārvalstu studentu mājokļu izdevumi palielinājušies par 44%. Pagājušajā gadā tie sasniedza vidēji 4943 eiro jeb aptuveni 412 eiro mēnesī.

Vismazāk par mājokli maksā Āzijas studenti - vidēji 329 eiro mēnesī. Iespējams, viņi dod priekšroku ekonomiskākām izmitināšanas iespējām, piemēram, kopmītnēm, pieļauj pētnieki. Savukārt studenti no Ziemeļeiropas un Rietumeiropas maksā ievērojami vairāk - vidēji 520 eiro mēnesī. Viņi biežāk izvēlas privātus īres dzīvokļus vai mājokļus ar augstāku komforta līmeni.

Lielākā daļa Eiropas izcelsmes studentu Latvijā izvēlas studēt medicīnu. Salīdzinot ar citām augstskolām, RSU ārvalstu studenti mājoklim tērē vidēji vairāk - 516 eiro mēnesī.

2024.gadā ienākumi tieši no ārvalstu studentu mājokļa izdevumiem bija 57,3 miljonus eiro.

Āzijas studenti tērē ievērojami mazāk nekā studenti no Eiropas arī ikdienas izdevumiem - vidēji 294 eiro mēnesī salīdzinājumā ar 420 eiro mēnesī, ko vidēji tērē students no Centrāleiropas.

Līdztekus pētnieki norāda, ka šī grupa, kurai raksturīgi zemāki tēriņi, pērn veidoja aptuveni trešdaļu no visiem starptautiskajiem studentiem, bet 2015.gadā - tikai vienu desmito daļu.

Dzīvošanas izdevumi aptver plašu produktu un pakalpojumu spektru, kas nepieciešams studentu ikdienas dzīvei - pārtiku, sadzīves preces, transportu, izklaidi un citus tēriņus. 2024.gadā ārvalstu studentu vidējie dzīvošanas izdevumi sasniedza 4161 eiro gadā, kas ir par 13% vairāk nekā 2016.gadā. Šo izdevumu pieauguma temps ir ievērojami lēnāks nekā mājokļa vai studiju maksas pieaugums.

Kopējais tiešais pienesums no visiem ārvalstu studentu dzīvošanas izdevumiem 2024.gadā sasniedza 48,2 miljonus eiro.

Pētnieki kā nozīmīgu ārvalstu studentu radītās ekonomiskās ietekmes daļu izceļ arī ārvalstu studentu viesu tēriņus, jo tie papildina Latvijas tūrisma sektoru. 2024.gadā tiešais pienesums no ārvalstu studentu viesu radītā tūrisma sasniedza 8,7 miljonus eiro, kas ir par 43% vairāk nekā 2016.gadā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni puse studentu pēdējā gada laikā ir uzņēmuši ciemiņus. Katrs viesis vienas vizītes laikā iztērēja vidēji 431 eiro. Šīs izmaksas ietver transportu, naktsmītnes, ēdināšanu, citas ar uzturēšanos saistītās izmaksas.

Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro.

191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.

Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Tiesībsargs: ar seksuālo uzmākšanos augstskolās saskāries katrs ceturtais

Ar seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolās saskāries katrs ceturtais, bet par šiem gadījumiem ziņojuši vien 6% cietušo, liecina Tiesībsarga biroja veiktā aptauja par seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolās.

Sabiedrība Visbiežāk NMPD brigādēm ilgāks laiks jāgaida tieši Stradiņa slimnīcā

Situācijas, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigādēm nākas ilgāku laiku gaidīt pie slimnīcas uzņemšanas nodaļām, lai nodotu pacientu stacionārai aprūpei, visbiežāk novērojamas tieši Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), informē NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne.

Sabiedrība Vāc parakstus par tilta pār Salacu būvniecības darbu organizācijas uzlabojumiem

Limbažu novada pašvaldība vāc parakstus par tilta pār Salacu Salacgrīvā būvniecības darbu organizācijas uzlabojumiem, informē pašvaldībā.

Sabiedrība Saeima apstiprina trīs jaunus ministrus

Satiksmes ministra amatā iecelts līdzšinējais deputāts no partijas “Progresīvie” Atis Švinka, savukārt Dace Melbārde (“Jaunā Vienotība”) kļuvusi par izglītības un zinātnes ministri, bet labklājības ministra pienākumus turpmāk pildīs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība).

Lasiet arī