Desmitā daļa iedzīvotāju savu psihisko veselību vērtē kā sliktu

Sabiedrība
LETA 11:23, 09.02.2025 0

Desmitā daļa iedzīvotāju savu psihisko veselību pēdējā gada laikā vērtē kā sliktu, noskaidrots "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptaujā.

 

Tāpat noskaidrots, ka trauksmi vai panikas lēkmi pērn izjutuši 44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kamēr līdzīgā aptaujā 2022.gada martā šādi atbildējušo skaits bija divas reizes lielāks - 90%.

Aptaujas rezultāti liecina, ka sievietes pēdējo 12 mēnešu laikā piedzīvojušas trauksmi vai panikas lēkmi biežāk nekā vīrieši.

No tiem, kuri pēdējā gada laikā izjutuši trauksmi, vairāk nekā puse jeb 55% ir cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Turpretī vecākās paaudzes iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem ar trauksmi vai panikas lēkmēm saskārušies ievērojami retāk jeb 32%.

Uz jautājumu "Kā jūs vērtējat savu psihisko veselību pēdējā gada laikā?" 46% respondentu atbildēja "labi". Trešdaļa aptaujāto izvēlējās atbildi "viduvēji", savukārt vairāk nekā desmitā daļa atbildējušo atzina, ka viņu psihiskā veselība bijusi slikta. Psihisko veselību kā sliktu biežāk vērtējuši Rīgā dzīvojošie, gados jauni iedzīvotāji un cilvēki ar zemākiem ienākumiem.

Aptaujā noskaidroti arī faktori, kurus iedzīvotāji uzskata par svarīgākajiem psihiskās veselības un emocionālās labsajūtas uzturēšanai ikdienā. Visbiežāk norādītie ir pilnvērtīga atpūta, labvēlīgas attiecības ģimenē un regulāras fiziskās aktivitātes. Ievērojami retāk minēta nomierinošu preparātu lietošana un atteikšanās no alkohola vai apreibinošām vielām.

Līdzīgi kā 2022.gadā veiktajā aptaujā - trauksmes mazināšanai sievietes gandrīz divas reizes biežāk nekā vīrieši izvēlas lietot nomierinošus līdzekļus.

Savukārt, aplūkojot trauksmes izplatību saistībā ar nodarbošanos, secināts, ka visbiežāk tā skārusi darba meklētājus, studentus, kā arī tos, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Līdztekus 10% respondentu bija grūti pateikt, vai pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši trauksmi vai panikas lēkmi.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājs, profesors Māris Taube norāda, lai arī trauksmes līmenis sabiedrībā kopš 2022.gada ir būtiski samazinājies, tas joprojām saglabājas augsts.

Taubi īpaši satrauc, ka trauksme ir izplatītāka jauniešu vidū. Viņš pieļauj, ka dati varētu liecināt par cilvēku nedrošību neskaidrajā un trauksmainajā pasaulē. Viņaprāt, daļa sabiedrības ir notrulinājusies ilgstošas un hroniskas spriedzes dēļ un samierinājusies, uztverot trauksmi kā normālu ikdienas pavadoni, par ko liecina trauksmes mazināšanās 2024.gadā.Taube uzsver, ka hronisks stress psihiskai veselībai ir ļoti bīstams un rada sekas vēlākos dzīves posmos.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Svētdien Dziesmu un deju svētku gājiena laikā būs satiksmes ierobežojumi

Rīgā svētdien, 13.jūlijā, norisināsies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens, kura laikā Rīgas centra ielās slēgs transportlīdzekļu satiksmi, informēja pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Lelde Rudzika.

Sabiedrība IeM analizē šūnu apraides paziņojumu nenonākšanu līdz adresātiem

Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs kopā ar tehniskajiem sistēmas izstrādātājiem sācis analizēt situācijas, kurās šūnu apraides paziņojums nav sasniedzis saņēmējus, informēja ministrija.

Sabiedrība Vasarā bērnu pieskatīšana valstī kļūst par ikdienas izaicinājumu (+VIDEO)

"Tas norāda uz plaisu starp ģimeņu vajadzībām un darba vides atbalsta mehānismiem".

Sabiedrība «Presidential Alert» Latvijā? VUGD skaidro paziņojuma izcelsmi

Šūnu tehnoloģijas trauksmes paziņojuma nosaukums un valoda ir atkarīga no mobilo telefonu operētājsistēmas izstrādātāju īpatnībām, taču patlaban valstij nav iespējams to mainīt pēc saviem ieskatiem, aģentūrai LETA atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Lasiet arī