• Sandis,
  • Uldis,
  • Ulvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


EK pārskats: Latvijas skolotājiem trūkst zināšanu par ilgtspējas jautājumiem

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 13:20, 21.12.2024


Lai gan lielākā daļa skolotāju piekrīt, ka mācību procesā ir jāiekļauj ilgtspējas jautājumi, tikai nedaudzi jūtas pietiekami apmācīti, lai to darītu, izriet no Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojuma "Izglītības un mācību pārskats 2024".



Ziņojuma caurviju temats ir mācīšanās ilgtspējībai - vienotai un starpdisciplinārai mācību pieredzei, kas ļauj skolēniem īstenot ilgtspējības vērtības, redzējumu un domāšanas veidu.

Kā norādīts ziņojumā, tādas ilgtspējības kompetences kā kritiskā domāšana, uzņēmējspēja, iniciatīva, sadarbība, radošums, problēmu risināšana un pilsoniskā līdzdalība ļauj skolēniem saprast un kritiski analizēt sarežģītas ekonomiskās vides un sociālās sistēmas. Līdztekus tās sagatavo skolēnus individuālu un kolektīvu pasākumu veikšanai vides saglabāšanā un tās uzplaukuma veicināšanā.

Latvijā ilgtspēju sekmējoša mācīšanās ir iekļauta mācību programmā saskaņā ar kompetenču pieeju, kas aptver dažādus mācību priekšmetus. Vienlaikus faktiskā prakse var atšķirties, jo ir atkarīga no konkrētā skolotāja, teikts ziņojumā.

Pašreizējā pieeja lielā mērā balstās uz atsevišķu personu, piemēram, skolotāju, skolu direktoru, vietējo nevalstisko organizāciju, pašvaldību un privātu uzņēmumu, iniciatīvu. Tomēr šīs iniciatīvas parasti ir ierobežotas mēroga, ilguma un aptvēruma ziņā. Tāpat tām ir ierobežotas iespējas nodrošināt labas prakses nepārtrauktību, izvēršanu un izplatību, īpaši, ja netiek turpināts valsts finansējums.

2022.gadā mazāk nekā trešdaļa skolu piedāvāja visiem astotās klases skolēniem iespēju piedalīties ar ilgtspēju saistītos pasākumos. Vēl mazāk nekā Latvijā šādu skolu bija Francijā, Lietuvā, Kiprā, Maltā un Nīderlandē. Tā vietā Latvija mudina skolas kļūt par mācīšanās organizācijām, nodrošinot stipendijas starptautiskai apmaiņai un piedaloties Eiropas iniciatīvās un projektos.

Ziņojuma autori pauž, ka skolām un skolotājiem būtu vajadzīgs lielāks metodiskais atbalsts un stimuli, lai veicinātu skolēnu informētību un rīcību ilgtspējīgas attīstības jomā. 61% Latvijas skolotāju ir piedalījušies mācību kursos par vidi un ilgtspēju. Tas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju - 53,6%. Vienlaikus tikai 9,5% skolotāju uzskata, ka viņu metodoloģiskais sagatavotības līmenis ir pietiekams, teikts ziņojumā, atsaucoties uz 2020.gadā veikto 12 Rīgas skolu aptauju.

Kā vēl viens šķērslis tika minēts piemērotu mācību materiālu trūkums. 34,5% respondentu norādīja, ka viņiem ir pieejami atbilstoši materiāli par ilgtspējīgu attīstību, lai šo mācību priekšmetu varētu integrēt mācību programmā.

71,6% astoto klašu skolēnu Latvijā uzskata, ka ir svarīgi mainīt katra dzīvesveidu tā, lai tas vairāk ietvertu rūpes par vidi. Vienlaikus tikai 23% skolēnu attiecīgās izmaiņas ieviesuši savā dzīvesveidā. Viņi, piemēram, samazina ūdens patēriņu, ierobežo plastmasas patēriņu, jaunu drēbju vietā pērk lietotas, samazina pārtikas atkritumus vai salabo vecas lietas tā vietā, lai pirktu jaunas.

Tas, ka tikai salīdzinoši neliela skolēnu daļa ikdienā rīkojas ilgtspējības motivēti, norāda uz atbalsta, iedrošinājuma un piemēru no pieaugušo puses trūkumu par to, kā savienot zināšanas ar rīcību, teikts ziņojumā.

Skolas vides uzlabošanas un uzturēšanas pasākumos meitenes iesaistās vairāk nekā zēni - attiecīgi 22% meiteņu un 17% zēnu. Šāda tendence novērota visās ES valstīs.

Latvija ir izstrādājusi "zaļo prasmju" moduli integrācijai profesionālās izglītības un apmācības (PIA) programmās. "Zaļās skolas" principu ieviešana būs vērsta uz ilgtspējas un resursu efektivitātes veicināšanu, tostarp izglītības programmu pārskatīšanu un skolotājiem nepieciešamo apmācību nodrošināšanu.

Vienlaikus Latvijai trūkst īpaša mehānisma zaļās politikas iniciatīvu apspriešanai un uzraudzībai, teikts ziņojumā. Labi izveidoti sadarbības mehānismi ļauj virknei ieinteresēto personu visos līmeņos apspriest PIA programmas, joprojām netiek pienācīgi risināti "zaļināšanas jautājumi".

Lai izstrādātu strukturālākas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas, uzlabotu zaļās prasmes un veicinātu zaļo ekonomiku Latvijā, iecerēts ieguldīt aptuveni 15 miljonus eiro no Eiropas Sociālā fonda "Plus".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latvijas armija no ASV saņems jaudīgu amfībiju (+VIDEO)

"General Dynamics European Land Systems" ražotā M3 sistēma ir pasaulē modernākā.

Sabiedrība Pašvaldība brīdina par bīstamām straumēm Rīgas jūras līča peldvietās

Stipra vēja un intensīvu viļņu ietekmē Rīgas līcī, tieši pie krasta var veidoties pārrāvuma straumes - spēcīgas zemūdens straumes, kas veidojas, viļņu enerģijai atgriežoties jūrā, un var ātri aiznest peldētājus prom no krasta, izraisīt paniku un apdraudēt dzīvību, aģentūru LETA informēja pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Sabiedrība Iepretim Ādažu militārās bāzes centrālajiem vārtiem vēlas būvēt viesnīcu

Kadagā, iepretim Ādažu militārās bāzes centrālajiem vārtiem, iecerēts būvēt jaunu viesnīcu, liecina Ādažu novada informācija.

Sabiedrība Rīgas ostā piestās norvēģu kuģis «Nordsjernen»

Rīgas ostā šodien piestās norvēģu kompānijas "Vestland Classic" flotes ekspedīciju kuģis "Nordsjernen", aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Lasiet arī

Sabiedrība Vāc parakstus par valsts finansējuma palielināšanu mācību līdzekļu iegādei

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei.

Sabiedrība Latviešiem tiek piedāvāta izglītība prestižās privātskolās ārzemes (+VIDEO)

Mācības minētajās izglītības iestādēs notiek angļu valodā.

Sabiedrība Tiesībsargs un mediķi aicina noteikt mācību stundu sākumu ne agrāku par plkst.8

Tiesībsargs līdz nākamā gada 31.martam aicina valdību noteikt, ka mācību stundas, konsultācijas, fakultatīvajās nodarbībās skolās nevar sākties agrāk par plkst.8. Viņa aicinājumam pievienojušies arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mediķi.

Sabiedrība Vidusskolēniem sliktākas zināšanas par rīcību ekstremālās situācijās

Veselībpratības monitoringa darbā 10.klases skolēni un profesionālās izglītības iestāžu 1.kursa audzēkņi labākas zināšanas uzrādījuši jautājumos par garīgo veselību, bet sliktākas - par rīcību ekstremālās situācijās, traumatismu un pirmās palīdzības sniegšanu, liecina Valsts izglītības satura centrā (VISC) apkopotā informācija.