Eksperte: mediju neitralitāte nav iespējama, ir pat amorāla un bīstama (+VIDEO)

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” ir sagatavojusi pārskatu par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības. Pārskatā iekļauta informācija ne vien no 70 publiski pieejamajiem atzinumiem, bet arī daudzām vēstulēm, kurās, nesniedzot formālu atzinumu, Ētikas padome sūdzētājiem un medijiem skaidrojusi un vērtējusi situāciju, vadoties no mediju ētikas, vārda brīvības un citām žurnālistikas pamatvērtībām.

Covid-19 pandēmijas laikā sabiedrībā iezīmējās polarizēta attieksme pret slimības pastāvēšanu, tās nopietnību, valdības noteiktajiem ierobežojumiem, slimības izplatīšanās ierobežošanas un ārstēšanās metodēm. Idejas par indivīda absolūtu brīvību un tiesībām nerēķināties ar citiem pandēmijas notikumu laikā nonāca konfliktā ar idejām par solidaritāti, atbildību, nepieciešamību paciest neērtības, uzticēšanos valdībai un zinātnei.

Ētikas padomes locekle Skaidrīte Lasmane pauda viedokli, ka šādu krīžu laikos medijiem ir lielas iespējas veidot emocionālo noskaņojumu un Latvijas mediji un žurnālisti Covid-19 izraisītās krīzes laikā radīja saprātīgu, līdzsvarotu un kopdarbīgi emocionālu noskaņojumu, palīdzēja pārvarēt nevajadzīgas bailes, apjukumu, neziņas izraisītu haosu un stiprināt darbīgu līdzdalību krīzes pārvarēšanai. S.Lasmanes kundze skaidroja, ka šādās krīzes situācijās, kad ir apdraudēti cilvēki un vērtības, neitralitāte nav iespējama, tā ir pat amorāla un bīstama, lai arī cik ļoti kāds to formāli negribētu.

Ētikas padomes atzinumi par mediju materiāliem, kuru saturs skar notikumus Covid-19 pandēmijas laikā, parāda, ka ir situācijas, kad publikāciju mērķis un kopējais sabiedrības ieguvums attaisno gan diskutablas žurnālistikas metodes patiesības noskaidrošanā, gan situācijas, kad žurnālistiem un publicistiem ir jāievēro godprātības principi – vēlme krīzes laikā nostāties kādā pusē nav attaisnojums, lai izplatītu nepatiesu un citu cilvēku godu un cieņu aizskarošu informāciju.