Vidzemes tirgu plāno atbrīvot no auto un atvērt gājēju plūsmai

Izstrādātais projekts paredz, ka Vidzemes tirgus būtu jāveido kā pilotprojekts apritīgas, ekoloģiskas un priekšzīmīgas arhitektūras attīstībai, demonstrējot, kā pilsētas atjaunošanas procesā par prioritāti iespējams izvirzīt ilgtspējīgas dizaina prakses, nezaudējot funkcionalitāti un estētisko vērtību.

Projektā piedāvāts Vidzemes tirgus teritoriju veidot par vienotu un plūstošu publisko ārtelpu. Tirgus laukums paredzēts brīvs no automašīnu klātbūtnes, bez stāvvietām, koncentrējoties uz multifunkcionālu un ekoloģisku vidi.

Esošie vēsturiskie paviljoni, kopā ar ārtelpu, jāpiedāvā kā vieta dažādām jaunām funkcijām - kultūrai, rekreācijai, izglītībai, pilsoniskajai līdzdalībai un citām funkcijām.

Tuvākajā laikā tiks izsludināta nomas tiesību izsole, kurā meklēs Vidzemes tirgus teritorijas nomnieku uz 30 gadiem.

Iznomāšanas nosacījumos, papildu tirgus darbības turpmākai nodrošināšanai, būs iekļauti arī nosacījumi par vēsturisko paviljonu atjaunošanu un teritorijas labiekārtošanu.

"Rīgas namu" pārstāvis norāda, ka Vidzemes tirgus paviljonu attīstības vīzijā tiek saglabātas to vēsturiskās un augstvērtīgās detaļas. Gaļas paviljons, kā klasisks 19.gadsimta tirgus paviljons, ir ievērojams ar tā lielo mērogu, kā arī ar izsmalcinātajām detaļām ēkas interjerā, piemēram, tirdzniecības vietu nodalošām čuguna un dzelzs konstrukcijām.

Tiek uzsvērts, ka piedāvātais rekonstrukcijas risinājums ļauj saglabāt ēkas vēsturisko apjomu un interjera elementus, vienlaikus palielinot izmantojamo platību, ieviešot multifunkcionālu ātriju un nodrošinot funkciju daudzveidību tirgū.

Savukārt piena paviljonā piedāvāts izveidot divus atšķirīgus apjomus, kur pirmais būtu veltīts tirdzniecības funkcijai, kas plānota ēkas apakšējā daļā, atverot to uz iekšpagalmu. Savukārt otrs - galerijas apjoms - paredzēts telpām kultūras funkcijai, tostarp radot vietu konferencēm un izstādēm, darbnīcām un citām aktivitātēm. Īstenojot piedāvāto paviljonu attīstības vīziju, to komerctelpu platība palielinātos attiecīgi 1,8 un 1,6 reizes.

Pirms paviljonu rekonstrukcijas tiek ieteikts veikt materiālu inventarizāciju un izveidot materiālu banku, izmantojot ilgtspējīgu pieeju tirgus apsaimniekošanā. Materiālu banka ir pārskatāms un kompakts vizuālais materiāls, kas ļauj novērtēt ēkās jau esošo materiālu un elementu vēsturisko vērtību, kā arī potenciālo atkārtoto pielietojumu jaunā tirgus tēla veidošanā.

Priekšizpētes projekts par energoefektivitātes uzlabojumu un telpu izmantošanas iespējām Vidzemes tirgus gaļas un piena paviljonos ir viens no potenciālajiem tirgus attīstības risinājumiem, kura īstenošanai ir nepieciešams saskaņojums attiecīgajās valsts un pašvaldības institūcijās.

Kā informē "Rīgas nami", Vidzemes tirgus ir viens no visvecākajiem lielajiem Rīgas tirgiem. Tas bija galvaspilsētā pirmais tirgus, kurā bija izbūvēti labiekārtoti paviljoni.

1902.gada 15.oktobrī Brīvības un Matīsa ielas stūrī tika atklāti divi Aleksandra tirgus paviljoni - pirmā slēgta tipa tirdzniecības halle Rīgā gaļas tirdzniecībai un atklātā halle - citu pārtikas produktu tirgošanai.

Tirgus ēku autors bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Šo tirgu ar nosaukumu "Vidzemes tirgus" pazīst kopš 1924.gada. Tā apbūve ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" daļa un ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" daļa.

"Rīgas nami" 2023.gadā strādāja ar 27 976 356 eiro apgrozījumu, savukārt peļņa bija 19 853 eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 110 162 151 eiro, uzņēmuma īpašniece ir Rīgas pašvaldība.