Latvijā ir vētrains laiks: eksperts konsultē, kā aizsargāt īpašumu (+VIDEO)

Arī rudenī, ko tradicionāli uztveram kā mierīgāku pārejas periodu starp vasaru un ziemu, varam pieredzēt postošas dabas stihijas. Pērn rudenī Latvijā saņēma piekto daļu no visiem - kopumā 749 - apdrošināšanas atlīdzības pieteikumiem saistībā ar laikapstākļu radītajiem postījumiem. Lai dabas stihijas radītu mazāk raižu, ir svarīgi laikus parūpēties par sava īpašuma aizsardzību, informē apdrošināšanas eksperts Edgars Lūcis.

Neparedzēti spēcīgi nokrišņi vai vējš var rasties visa gada garumā, un 2023.gada pieredze to apliecina - kopumā pērn rudenī dabas stihiju postījumu dēļ tikai vienas Rīgas apdrošināšanas kompanijas atlīdzībās klientiem izmaksāja 233 tūkstošus eiro.

Īpaši postoša bija pērn oktobra sākumā pieredzētā vētra, pēc kuras, kā ziņoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tika saņemts vairāk nekā 1000 izsaukumu, jo daudzviet valstī, īpaši Rīgā un Pierīgā, spēcīgs vējš nolauza kokus vai to zarus, kas krītot sabojāja mājas, automobiļus un elektrolīnijas. Ievērojami postījumi bija arī Rīgas parkos un Pierīgas mežos.

"Kaut arī mūsu veiktajā aptaujā 41% respondentu norādīja, ka, viņuprāt, pēdējo gadu laikā vētru un plūdu risks, kas var radīt postījumus mājoklim, ir pieaudzis, daļa iedzīvotāju nereti sāk domāt par īpašuma aizsardzību tikai tad, kad dabas stihijas jau ir nodarījušas bojājumus. Piemēram, pēc šī gada jūlija beigās pieredzētās vētras jauno līgumu skaits pieauga par 11%, salīdzinot ar vidējo noslēgto līgumu skaitu iepriekšējos mēnešos," stāsta Lūcis.

Aptaujā arī atklājās, ka privātmājās dzīvojošie par dabas stihiju postījumiem satraucas vairāk - to atzina 47% privātmāju iedzīvotāju, tomēr vien 37% no viņiem regulāri veic pasākumus, lai pasargātu savu mājokli pirms gaidāmās vētras, bet 44% to dara vien atsevišķos gadījumos.

Kā sagatavoties dabas stihijām?

Sākotnēji ir jāpārbauda mājoklis, tai skaita ēkas konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka tās ir labā stāvoklī un spēj izturēt spēcīgu vēju vai nokrišņus. Nepieciešamības gadījumā jāveic remontdarbi vai jānostiprina problemātiskās vietas. Uzmanība jāpievērš arī tam, kas atrodas pagalmā, piemēram, vai veci un nekopti koki neapdraud māju, automobili vai dārza mēbeles.

Ieteicams sekot līdzi laika prognozēm, jo tādējādi ir iespējams laikus veikt īpašuma aizsardzības pasākumus. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairums iedzīvotāju par gaidāmajām vētrām uzzina no medijiem (54%) un sociālajos tīklos (29%).

Ja redzi brīdinājumu par vētras tuvošanos, no pagalma ir jāizvāc visas lietas, ko vēja brāzmas varētu aizpūst. Ja tās nevar ievietot telpās, tad šīs lietas jānostiprina. Savukārt, ja dzīvo daudzdzīvokļu mājā, pārbaudi, vai uz balkona nav atstātas mantas, ko vējš varētu aizpūst vai lietusgāzes - sabojāt.

Tuvojoties vētrai, automobili nevajadzētu novietot zem kokiem, bet, ja sola spēcīgas lietusgāzes, pazemes autostāvvieta var nebūt labākā izvēle automobiļa novietošanai.

Lai izvairītos no plūdiem, ieteicams pārskatīt un uzlabot notekūdeņu sistēmu savā īpašumā, tādējādi nodrošinot, ka tās spēj novadīt lielu ūdens daudzumu. Applūstošajās teritorijās var izveidot aizsargbarjeras vai veikt citus pasākumus, lai novērstu ūdens iekļūšanu īpašumā.

"Ekstrēmiem laikapstākļiem kļūstot arvien biežākiem, var būt gadījumi, kad, pat ievērojot visus minētos piesardzības pasākumus, īpašums tomēr tiek bojāts. Tāpēc ir svarīgi to apdrošināt, lai mazinātu iespējamos zaudējumus un palīdzētu ātrāk atgūties no postījumu sekām. Izvēloties apdrošināšanas polisi, vajadzētu rūpīgi izvērtēt, kādi riski tajā ir iekļauti," saka Lūcis.