Vai Latvijā līdz pensijas vecumam ir iespējams iekrāt līdz pat miljonam (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 08:36, 24.10.2024 0

Respondenti vecuma grupās no 18 līdz 39 gadiem ik mēnesi vēlētos saņemt pensiju no 1200 līdz 2000 eiro.

 

Aptaujā noskaidrots, ka gados jauni Latvijas iedzīvotāji ir īpaši ambiciozi, domājot par pensijas apjomu, kādu viņi cer saņemt pensijas vecumā. Lai spētu nodrošināt sev finansiāli drošas un pārtikušas vecumdienas, respondenti vecuma grupās no 18 līdz 39 gadiem ik mēnesi vēlētos saņemt pensiju no 1200 līdz 2000 eiro. Kā skaidro aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu eksperts Atis Krūmiņš, šādi rezultāti liecina par pašsaprotamu cilvēku vēlmi vecumdienas pavadīt kvalitatīvi un bez raizēm par savu finanšu situāciju, tomēr šāda pensijas apjoma sasniegšana lielākoties atkarīga no finanšu lēmumiem jau šobrīd.

Jaunu cilvēku gaidas neatbilst esošai situācijai

Teju puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju finansiāli drošām vecumdienām mēnesī vēlētos saņemt 1200-2000 eiro lielu pensiju. Luminor novērojumi liecina, ka lielākā daļa no tiem ir iedzīvotāji vecuma grupās no 18 līdz 39 gadiem (54% katrā vecuma grupā), kā arī aktīvā darbspējīgo grupa - no 40 līdz 49 gadiem (51%). Savukārt gados vecāki cilvēki (50-74) biežāk varētu iztikt ar mazāku pensijas apjomu, proti, no 600 līdz 1200 eiro ik mēnesi.

"Gados jaunāku cilvēku vēlme nākotnē saņemt lielāku pensiju nekā vidēji saņem šī brīža seniori ir vērtējama pozitīvi, tomēr šai iecerei vajadzētu pastāvēt reizē ar izpratni, ka tikai valsts nodrošinātā pensija šādu labklājības līmeni nespēs nodrošināt. Šobrīd vidējā pensija valstī ir 576 eiro, un, lai vecumdienās nodrošinātu stabilu un augstu ienākumu līmeni, jau šodien ikkatram ir jārūpējas par savu nākotni, veidojot stabilus nākotnes uzkrājumus. Ja personas mērķis ir līdzvērtīgs dzīves līmenis kā pirms pensijas vecuma sasniegšanas, tad ienākumiem vecumdienās būtu jābūt robežās 70 līdz 80% no saņemtā vidējā atalgojuma - šobrīd diemžēl valsts solītā pensija nodrošina tikai apmēram pusi no tā, un nav prognožu, ka situācija paliks labāka," izceļ eksperts Atis Krūmiņš.

Savlaicīga uzkrājuma veidošana - finansiāli droša pensija

Lai saņemtu tādu pensiju, kādu vēlas vairums aptaujāto, svarīgi jau laikus uzsākt savu personīgo uzkrājumu veidošanu, proti, jo ātrāk sāk veidot iekrājumus vecumdienām, jo lielāku summu iespējams sakrāt. Eksperts skaidro, ka, veicot savlaicīgus un regulārus ieguldījumus, kā arī ievērojot disciplīnu līdz pensijas vecumam, ir iespējams sakrāt pat vienu miljonu eiro. Bankas veiktie aprēķini liecina - uzsākot darba gaitas, piemēram, 21 gada vecumā un veicot regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī virs 7% no bruto algas, kopā 2. un 3. līmenī līdz pensijas vecumam ir iespējams iekrāt līdz pat vienam miljonam eiro.

Neatkarīgi no vecuma, ikvienam ir iespēja veidot savus uzkrājumus vecumdienām - pat, ja pensija ir tuvu, labāk nodrošināt kaut nelielus iekrājumus, kas jebkurā gadījumā būs labāk nekā nulle eiro jūsu uzkrājumu kapitālā. Taču nenoliedzami - regularitāte ir uzkrājuma veidošanas zelta atslēga, tāpēc, lai parūpētos par finansiāli drošu pensiju, sākt ieguldīt ieteicams jau tagad.

Uzkrāj, sākot ar mazām summām

Protams, ka cilvēku finansiālās situācijas ir dažādas un ne visiem ir iespējams pensiju uzkrājumam katru mēnesi novirzīt lielas naudas summas. Tāpēc eksperts iesaka ieguldījumu apjomu pielāgot ienākumu līmenim un vecumam, piemēram, 20 gados pensiju 3. līmenī veikt iemaksas 25 eiro vērtībā vai tik, cik ļauj esošā finanšu situācija, savukārt, piemēram, no 25 gadiem vai pamazām palielināt iemaksas līdz 50 eiro mēnesī un tā attiecīgi turpināt, pieaugot ienākumu līmenim.

Tāpat uzkrājumu iespējams palielināt, katru gadu saņemot 20% atmaksu par iedzīvotāju ienākumu nodokli par pensiju 3. līmenī veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas, bet ne vairāk kā 4000 eiro. Tā vietā, lai šo atmaksu iztērētu kādu preču vai pakalpojumu iegādei, ieteicams to novirzīt finanšu tirgos, piemēram, atpakaļ pensiju 3. līmenī un tādējādi palielināt pensijas uzkrājumu.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgas Vēlēšanu komisijas vadītājs: Kāds mēģina izgudrot jaunu divriteni

Pašlaik izskatās, ka kāds mēģina izgudrot jaunu divriteni, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, lūgts komentēt līdzšinējās problēmas vēlēšanu procesā.

Sabiedrība Ekonomiste: Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas metodoloģija būtu pārskatāma

Rīgai noteikti ir jādod sava artava Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, taču kritēriji, pēc kādiem notiek naudas pārdale starp pašvaldībām, gan būtu pārskatāmi, intervijā LETA sacīja ekonomiste un Latvijas Universitātes lektore Līga Leitāne, komentējot priekšvēlēšanu debatēs Rīgas politiķu paustos iebildumus pret iemaksām fondā.

Sabiedrība Plašākie ceļu būvdarbi patlaban Vidzemē un Latgalē

Visos valsts reģionos rit aktīva ceļu būvdarbu sezona, tomēr visvairāk būvobjektu ir Vidzemē un Latgalē, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Sabiedrība Anonimitātei pielikts punkts? Priekšapmaksas SIM kartes būs jāreģistrē

Mobilo sakaru operatori norāda uz atsevišķām problēmām, kas saistītas ar Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinājumu sākt reģistrēt mobilo sakaru priekšapmaksas karšu lietotājus, aģentūrai LETA norādīja mobilo sakaru operatoru pārstāvji.

Lasiet arī

Ekonomika Kā vētras pasaules finanšu tirgos ietekmē uzkrājumus Latvijā (+VIDEO)

Ja līdz pensijai atlicis mazāk nekā 10 gadu, ieteicamāk ir atrasties konservatīvajā plānā.

Sabiedrība Mīti un patiesība par 3. pensiju līmeni Latvijā: skaidro eksperts (+VIDEO)

Ekonomiskais cikls ilgst aptuveni 5-10 gadus, un tā laikā ir sagaidāms gan izaugsmes, gan recesijas periods.

Sabiedrība Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls pieaudzis par 12,3%

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls šogad pirmajos sešos mēnešos pieaudzis par 12,3% jeb 695,834 miljoniem eiro, jūnija beigās veidojot 6,369 miljardus eiro, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.