• Alita,
  • Elita,
  • Liesma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Mīti un patiesība par 3. pensiju līmeni Latvijā: skaidro eksperts (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 08:27, 17.04.2024


Ekonomiskais cikls ilgst aptuveni 5-10 gadus, un tā laikā ir sagaidāms gan izaugsmes, gan recesijas periods.


Kad dzīve ir laba.

Pensiju 3. līmenis ir viena no alternatīvām iekrājumu veidošanai vecumdienām, un tā ir pilnībā brīvprātīga, taču sabiedrībā par to arvien mēdz būt dažādi jautājumi un maldīgi priekšstati. Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju eksperts Atis Krūmiņš komentē un atspēko tipiskākos mītus par uzkrājumiem pensiju 3. līmenī.

Mīts: pensiju 3. līmeņa izvēle ir uz mūžu un nav maināma

Bieži vien tiek kļūdaini uzskatīts, ka pensiju 3. līmeņa plānu var izvēlēties tikai vienreiz, kā arī vēlāk to nav iespējams mainīt, tomēr šis uzkrājuma veids ir pat elastīgāks nekā pensiju 2. līmenis, kuru var mainīt tikai vienu reizi gadā. Pensiju 3. līmeņa plānu vai pārvaldnieku var mainīt, kad vēlas, kā arī naudu var uzkrāt paralēli vairākās vietās ar atšķirīgu stratēģiju, izvēloties dažādus pensiju plānus. Lai gan pensiju 3. līmenī uzkrātie līdzekļi ir pieejami jau no 55 gadu vecuma, eksperts iesaka tos izmantot līdz ar došanos pensijā, kad tie būs visvairāk noderīgi.

Mīts: ja pensijas plāna ienesīgums bijis negatīvs, tas jāmaina

Veicot uzkrājumu vecumdienām, ir būtiski apzināties, ka svārstības finanšu tirgos ir sagaidāmas, un tās ir ieguldīšanas procesa neizbēgama sastāvdaļa, tomēr pieredze rāda, ka ilgtermiņā ieguldītā summa aug. "Ienesīguma līmeni izvēlētajā plānā var novērtēt tikai ilgākā laika periodā, piemēram, 5 vai 10 gadu termiņā, tāpēc nevajag pieņemt pārsteidzīgus un emocionālus lēmumus, ja kādu brīdi tam klājies sliktāk. Pensiju plāna maiņa īstermiņa negatīvu svārstību dēļ parasti nenes gaidīto rezultātu. Tā kā pensiju plāni ieguldījumus veic akcijās un parādzīmēs, to rezultātus ietekmē situācija finanšu tirgos, līdz ar to svārstības, piemēram, akciju tirgos, atspoguļosies arī izvēlētajā pensiju plānā," norāda eksperts. Tāpat A. Krūmiņš skaidro, ka ekonomiskais cikls ilgst aptuveni 5-10 gadus, un tā laikā ir sagaidāms gan izaugsmes, gan recesijas periods.

Tāpat jāņem vērā, ka pastāv arī pensiju fondi, kuriem tik ilgu laika periodu kā 5 līdz 10 gadi nav iespējams izvērtēt, jo tie ir pieejami tikai pēdējos gados, tāpēc to darbības rādītāji īstermiņā nebūs salīdzināmi ar ilgspēlējošiem pensiju fondiem.

Mīts: komisijas maksa ir svarīgākais, izvēloties pensiju plānu

Lai gan komisijas maksa ir svarīgs aspekts pensijas plāna izvēlē, tas noteikti nav izšķirošais un vienīgais rādītājs. Atšķirībā no pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas komisijām, kas tiek regulētas un noteiktas likumā, pensiju 3. līmeņa komisijas nosaka paši pensiju fondi un ieguldījumu pārvaldnieki. Pensiju 3. līmeņa pārvaldības kopējās izmaksas veido vairākas komponentes: atlīdzība pensiju fondam un pārvaldniekam, kā arī darījumu izmaksas. Viennozīmīgi pakalpojuma izmaksām ir jābūt samērīgām pret iegūto rezultātu, proti, ienesīgumu, tāpēc tomēr būtiskāk par komisiju maksu ir raudzīties uz gala ienesīgumu pēc visu izdevumu segšanas.

"Svarīgi ir izvēlēties vecumam atbilstošu pensijas plānu - jaunākiem cilvēkiem ieteicams uzkrāt aktīvākos pensiju plānos ar 75-100% akciju īpatsvaru, t.i., pensiju plānā ar augstāku risku, toties pirms pensijas vecumu sasniegušajiem iedzīvotājiem būtu jāizvēlas konservatīvāks pensiju plāns. Bieži vien pensiju plāna nosaukumā ir ietverts vecums vai dzimšanas gads, kurai iedzīvotāju grupai pēc vecuma tas ir paredzēts," komentē eksperts.

Mīts: pensiju indeksu fondi ir labāks ieguldījums par aktīvi pārvaldītiem pensiju fondiem

Kā skaidro eksperts, abiem ieguldījumu veidiem - aktīvi pārvaldītajiem pensiju plāniem un pasīvi pārvaldītajiem pensiju plāniem, kas iegulda indeksu fondos, - ir savas priekšrocības un trūkumi. Pēdējos gados labāku rezultātu ir uzrādījuši indeksu fondi, jo tie ir veiksmīgi "notvēruši" ASV akciju tirgu spēku ar tehnoloģiju kompānijām priekšgalā. Šī tendence ir bijusi ilga un spēcīga vairāku gadu garumā, palīdzot indeksu fondiem pārspēt aktīvi pārvaldītos pensiju plānus. Tomēr mainoties situācijai tirgū, indeksu fondiem var paiet ilgāks laiks, līdz tie sasniegs jaunu, spēcīgu virzību tirgū - var būt nepieciešami vairāki gadi, līdz indeksos tiek samazināts vājāko uzņēmumu vai reģionu īpatsvars. Turklāt indeksu fondiem krietni vājāk klājas parādzīmju segmentā, līdz ar to arī pasīvi pārvaldītiem pensiju plāniem, kuros dominē fiksēta ienākuma vērtspapīri. Piemēram, pašlaik pasīvi pārvaldīto konservatīvo plānu sniegums jau vairākus gadus ir relatīvi vājāks nekā aktīvi pārvaldīto.

Bieži vien pensiju fondu kontekstā nekorekti tiek salīdzināta pasīvā un aktīvā pārvaldīšanas pieeja. Nereti tiek norādīts uz dažādiem pētījumiem, kas šķietami apliecina aktīvi pārvaldītu fondu nespēju konkurēt ar konkrētu akciju indeksu, piemēram, S&P 500. Luminor eksperts atgādina - šādus secinājumus nevar attiecināt uz pensiju fondiem Latvijā, kuri līdzekļus var ieguldīt gan dažādu reģionu akcijās un parādzīmēs, gan, piemēram, noguldījumos bankās.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latgalē LVM atjaunos vienu no retāk sastopamajiem biotopiem (+VIDEO)

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums.

Sabiedrība VDI: Pusgadā darba vietās notikuši 82 ļoti smagi un astoņi letāli negadījumi

Šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti un izmeklēti 1080 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 82 bijuši smagi un astoņi - letāli, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošie dati.

Sabiedrība Kulbergs piedāvās savu kandidatūru premjera amatam

Deputāts, darbību izbeigušās "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) apņēmies savu kandidatūru virzīt premjera amatam.

Sabiedrība Tumšajā laikā gaisa telpa Latvijas pierobežā būs slēgta līdz 8.oktobrim

Turpinot ierobežojumus Latvijas gaisa telpas zonā pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, no 18.septembra līdz 8.oktobrim tā tiks slēgta diennakts tumšajā laikā no plkst.20 vakarā līdz plkst.7 rītā, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.

Lasiet arī

Ekonomika Aptauja: Cilvēki retāk iegādājās preces ar atlaidēm

Līdz 30% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas iegādājas preces ar atlaidēm, liecina pētījumu aģentūras "Tribus" šogad veiktās aptaujas dati.

Kriminālziņas Krievijas specdienestu sabotieru grupā bijuši četri Latvijas iedzīvotāji

Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem - Lietuvas sabiedrisko mediju LRT, Krievijas "The Insider", Igaunijas "Delfi" un Polijas "Frontstory".

Kultūra ASV atceļ Džimija Kimela televīzijas šovu pēc izteikumiem par Kērku

ASV telekanāls ABC trešdien uz nenoteiktu laiku atcēlis populārā komiķa Džimija Kimela vakara sarunu šovu, šādu lēmumu pieņemot pēc Kimela nesenajiem izteikumiem ēterā par konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka nāvi un tam sekojušajiem regulatora draudiem.

Ekonomika «Latvenergo»: Latvijā elektrības izstrāde bija par 27% zemāka (+VIDEO)

Augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

Pasaule Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Krievijas armijas karavīru no Kenijas

Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Kenijas pilsoni, kurš dienējis Krievijas armijā, trešdien paziņojis Ukrainas bruņoto spēku Kosta Hordijenko 57.atsevišķās motorizētās brigādes sakaru dienests.

Pasaule Polija izmeklē, vai lauku māju sabojāja krievu drons vai pašu raķete

Polija izmeklē, kas tieši trāpīja lauku mājai naktī, kad Polijas gaisa telpā ielauzās Krievijas droni, paziņojusi prokuratūra.